Latvijas kino un televīzijas ekrānos mēs esam pieraduši redzēt Katrīnu Kreili kā spilgtu, neparedzamu un enerģijas pilnu personību. Viņas parādīšanās kadrā vienmēr garantē spriedzi, taču aiz šīs spožās fasādes slēpjas kas daudz dziļāks un cilvēciskāks. Aktrise, kura kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu tādiem skatītāju iecienītiem darbiem kā seriāli “Bezvēsts pazudušās” un “Nelūgtie viesi”, vairs nevēlas spēlēt tikai vienkāršas, plakanas “labās meitenes” lomas. Viņa meklē izaicinājumus, kas liek trīcēt gan skatītāju sirdīm, gan viņas pašas iekšējai pasaulei, piespiežot izdzīvot visai cilvēka dabas sarežģītību.
Taču ceļš uz šādu radošu brīvību nav bijis bruģēts tikai ar uzvarām un aplausiem. Katrīna Kreile ir izvēlējusies ļoti drosmīgu soli – viņa ir novilkusi ideālās dzīves masku, atzīstoties, ka arī viņas ikdiena nav bijusi pasargāta no depresijas un smagām emocionālām krīzēm. “Muļķīgi izlikties, ka dzīvē viss ir perfekti,” viņa neslēpj, un šajos vārdos jūtams ne tikai nogurums no sabiedrības uzspiestajiem standartiem, bet arī atbrīvojoša patiesība. Katrīna apzinās, ka viņas atklātība ir kā tilts citiem cilvēkiem, kuri klusībā cīnās ar līdzīgiem dēmoniem. Viņa vēlas pateikt skaidri un gaiši: lūgt palīdzību nav vājuma pazīme, bet gan augstākā mērā drosmīga rīcība.
Šī iekšējā transformācija ir cieši saistīta ar sevis pieņemšanu, kas, pēc aktrises domām, ir pats fundamentālākais aspekts cilvēka esībai. Katrīna stāsta, ka tikai tad, kad esi gatavs uzlūkot savus trūkumus, nepilnības un tumšākās puses bez nosodījuma, atveras patiesā radošā potenciāla slūžas. “Kad es pieņemu sevī visas savas daļas, es varu spēlēt visu, ko vēlos,” viņa piebilst, norādot, ka tieši šī pašpieņemšana ir atslēga uz viņas aktierisko diapazonu. Viņa vairs nebaidās būt neērta, nebaidās būt vāja vai provokatīva, jo viņa zina, ka tas viss ir daļa no viņas autentiskuma.
Radošums Katrīnai nav vienkārša profesija – tas ir nepārtraukts ceļojums, kurā katrs solis ir kā jauna sevis iepazīšana. Viņa nekad neapstājas pie sasniegtā, jo katra jauna loma, katrs jauns emocionāls stāvoklis, ko nākas izdzīvot uz skatuves vai kameras priekšā, bagātina viņas dzīves pieredzi. Viņas nākotnes mērķis ir skaidrs – viņa turpinās meklēt tādus tēlus, kas viņu izaicina, un caur tiem iedvesmos arī citus nebīties no dzīves melnbaltā spektra. Katrīnas Kreiles stāsts ir spēcīgs atgādinājums mums visiem: mēs esam veseli un spēcīgi tikai tad, kad esam gatavi atzīt savu trauslumu un mīlēt sevi visā savā patiesajā krāšņumā, pat tad, ja šis ceļš prasa milzīgu drosmi un pastāvīgu darbu ar sevi.
