Sabiedrisko attiecību eksperts un žurnāla KLUBS pirmais redaktors Ainārs Ērglis, kurš savulaik bija viens no ietekmīgākajiem savas nozares pārstāvjiem Latvijā, beidzot ir atvēris durvis uz savu visintīmāko pasauli. Ilgstoši izvairījies no plašas publicitātes par savu privāto dzīvi, Ērglis atklātā sarunā dalījies ar stāstu par savu ilggadējo partneri, modes žurnālisti Unu Meisteri. Šī mīlestība nav bijusi vienkārša vai tradicionāla – tā ir izturējusi gadu desmitiem ilgus pārbaudījumus, emocionālas vētras un krīzes, kas, šķiet, tikai stiprinājušas pāra saikni.
Ērglis neslēpj, ka ilgu laiku dzīvojis ar dziļu iekšēju traumu, kas liedzusi domāt par oficiālām laulībām. Viņa skatījumā precēšanās ilgstoši bijusi cieši saistīta ar neizbēgamu šķiršanos, un šī pārliecība bija kļuvusi par barjeru, ko viņš nespēja pārkāpt. Tomēr pēc trīsdesmit kopā pavadītiem gadiem kaut kas mainījās – iekšēja balss lika saprast, ka pienācis laiks nostiprināt savienību uz mūžu. Tas nav bijis vienkāršs papīru parakstīšanas process, bet gan nopietns, garīgs apliecinājums, kas tika veikts trijos līmeņos: sākumā īpašā ajavaskas ceremonijā, pēc tam pie viena no Latvijas dižozoliem, un tikai visbeidzot – oficiāli. Ērglis atzīst, ka tieši pēc šiem soļiem viņš izjutis patiesu piepildījumu un mieru, ko līdz tam nav spējis apjaust.
Viņu kopdzīve nav bijusi idille bez mākoņiem. Ainārs atklāti stāsta par temperamentīgo dabu – ir bijušas reizes, kad abi gājuši viens no otra prom, skanot trauku šķindām un cērtot durvis, tomēr pēc piecām minūtēm viss atkal nostājies savās vietās. Šī ir savienība, kas dzīvojusi paralēlās orbītās, taču vienmēr saglabājusi kopīgu virzību. Gan ceļojumi, gan nopietnas dzīves investīcijas, gan garīgie meklējumi vienmēr notikuši plecu pie pleca. Ērglis raksturo Unu kā pašu labāko, kas viņa dzīvē noticis, uzsverot, ka tas nav tikai sentiments, bet gan racionāla atziņa – viņa ir cilvēks, kurš par viņu zina visu, saprotot viņu labāk nekā jebkurš cits.
Šis apliecinājums nāk laikā, kad Ērglis reflektē par savu pagātni, karjeras līkločiem un nepieciešamību sasniegt dzīves nogali ar mierīgu sirdsapziņu. Viņš neslēpj, ka bez Unas atbalsta, īpaši smagajos brīžos, kad bija jāpārdzīvo uzņēmējdarbības krīzes un citas dzīves grūtības, viņš būtu pilnībā izjucis. Una kļuva par to racionālo spēku, kas ļāva viņam saglabāt pamatu zem kājām. Šobrīd, pēc trīsdesmit gadu gara ceļa, viņi viens otram ir kā mugura pret muguru, kopīgi aptverot visus 360 grādus, un šī nobriedusī mīlestība ir kļuvusi par viņa galveno dzīves enkuru, ļaujot vairs nebaidīties no nemiera, kas tik ilgi viņu vajājis.
