Krāšņās un saules pielietās brīvdienas Ēģiptē, Hurgadā, ir noslēgušās, taču dzejnieces Magones Liedeskalnas sirdī palicis neizdzēšams rūgtums. Kamēr viņa kopā ar savu ceļabiedri Ilvu steidzīgi kārto koferus mājupceļam uz Latviju, gaisā virmo nepadarīta darba sajūta un nepabeigts, tikko uzplaucis mīlas stāsts. Magone ir iestrēgusi situācijā, kas viņu nomāc vairāk nekā pati atgriešanās pie ikdienas rutīnas – romantiskā iepazīšanās ar simpātisko poļu kavalieri Jaceku ir pārtrūkusi pašā nepateicīgākajā brīdī, turklāt bez pienācīgas atvadu sarunas.
Visu brīvdienu laikā starp dzejnieci un Jaceku bija jūtama īpaša emocionālā saikne, kas īpaši uzplauka pēc kopīgā viesnīcas skaistumkonkursa. Tomēr realitāte izrādījās daudz pragmatiskāka par romantiskām ilūzijām. Vīrieša ieplānotie ekskursiju piedzīvojumi un Magones neatliekamie pienākumi mājās, kur viņu gaida bērni un ikdienas darbi, radīja nepārvaramu plaisu abu plānos. Magone, kā pati atzīst, līdz pat pēdējam brīdim iekšēji pretojās neizbēgamajam, cerot uz otru randiņu, kas nesaskaņoto grafiku dēļ tā arī nerealizējās.
Dzejniece neslēpj savu saviļņojumu un skumjas, atklājot, ka vakar vakarā saņēmusi no Jaceka ziņu par gaidāmo braucienu uz Luksoru un aicinājumu uz tikšanos vakarā. Viņa līdz pēdējam mirklim noklusēja savu drīzo lidojumu, jo jutās neērti atklāt, ka kamēr viņš bauda Ēģiptes dārgumus, viņa jau dodas prom. Ilva, redzot draudzenes apjukumu, mudināja viņu beidzot ieviest skaidrību, lai abi varētu savas dzīves plānot godīgi. Saņemot drosmi, Magone ierakstīja emocionālu balss ziņu, kurā mēģināja izskaidrot savu rīcību, vienlaikus saglabājot savu īpašo dzejnieces auru.
View this post on Instagram
Viņa gan noliedz, ka šī situācija būtu uzskatāma par dziļu vilšanos, jo neviens nevienam neko nebija solījis, tomēr atzīst, ka sirds jūtami sēro par šādu nepabeigtu finālu. Magones atvadu vēstījums bija īsts dvēseles lidojums: viņa Jacekam solīja kļūt par eņģeli debesīs, aicinot viņu paskatīties uz spožo zvaigzni, kas simbolizē viņu, dīvu, kas dodas atpakaļ uz Latviju. Šī dzejiskā un vienlaikus reālā atvadīšanās atstāja neizdzēšamu iespaidu uz viņas draudzeni Ilvu, kura atzina, ka šāds romantisks vēstījums varētu aizkustināt jebkuru vīrieša sirdi, liekot viņam ilgoties pēc dzejnieces vēl vairāk. Vai šis stāsts turpināsies Latvijā vai Polijā, rādīs tikai laiks, taču šobrīd tas paliek karājamies gaisā kā aizkustinoša ēģiptiešu pasaka ar skumju pēcgaršu.
