Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas publiskais tēls un spēcīgā stāja, ko redzam ikdienā politiskajā arēnā, slēpj sevī kādu dziļu un neizmērojamu sāpi, kas savulaik burtiski sagrāva viņas pasauli. Reti kurš nojaust, ka aiz stingrā skatiena un politiskās pārliecības slēpjas pagātnes notikums, kas kļuvis par fundamentālu pagrieziena punktu viņas personības veidošanās procesā. Šis traģiskais nospiedums nav vienkāršs dzīves stāsts; tā ir pieredze, kas norūdījusi raksturu un likusi sievietei saskarties ar visgrūtākajiem pārbaudījumiem, kādus vien liktenis var sagatavot.
Tas notika laikā, kad Daigai bija tikai divdesmit pieci gadi. Viņa atradās dzīves plaukumā, zem sirds nēsādama savu trešo dēlu, un nākotne šķita gaiša un piepildīta ar ģimenes laimi. Taču kādā liktenīgā mirklī viss mainījās uz visiem laikiem. Pēkšņā nelaime ģimenē kļuva par nepanesamu slogu, kad viņas vīrs gāja bojā traģiskā autoavārijā. Daiga atradās astotajā grūtniecības mēnesī – laikā, kad sievietei visvairāk ir nepieciešams atbalsts, drošības sajūta un mīļotā cilvēka klātbūtne blakus. Tā vietā viņa saņēma triecienu, kas uz ilgāku laiku atņēma spēju pat aptvert notikušā apmērus.
“Tas tiešām bija ļoti traģiski, un es ilgi nevarēju ar to samierināties,” atzīstas Mieriņa, atceroties tos tumšos mirkļus, kad pasaule šķita apstājusies. Tomēr šajā bezdibenī viņa neatļāvās krist izmisumā. Iemesls, kāpēc Daiga nesabruka un spēja turpināt dzīvot, bija viņas bērni. Viņai bija jābūt stiprai, jo trīs atvases bija atkarīgas tikai no viņas. Tā bija izdzīvošanas māksla visaugstākajā līmenī, kurā nebija vietas sevis žēlošanai.
Viņa atceras, ka vairs nebija laika jautājumiem vai šaubām par to, ko darīt tālāk. Bija jāsavāc visi iekšējie spēki, lai nodrošinātu ģimenei izdzīvošanu. Katra diena kļuva par cīņu – kā izaudzināt bērnus, kā nopelnīt iztikai nepieciešamos līdzekļus un kā nodrošināt, lai mājās būtu viss nepieciešamais, sākot no siltuma līdz pat ikdienas sadzīviskajām vajadzībām. Šī traģiskā pieredze kļuva par dzinuli, kas kalēju kalusi viņas raksturu, veidojot to nepiekāpīgu un mērķtiecīgu. Tas bija sāpīgs briedums, ko Daiga Mieriņa nesa cauri gadiem, taču tieši tas viņu ir padarījis par to cilvēku, kuru mēs pazīstam šodien.
