Latvijas kultūrtelpa ir iegrimusi sērās, jo mūžībā devusies izcilā teātra un kino aktrise Ausma Kantāne. Ziņa par viņas aiziešanu 80 gadu vecumā ir apturējusi laiku daudziem, kas uzauguši ar viņas spožajiem tēlojumiem uz Dailes teātra skatuves un Rīgas Kinostudijas ekrāniem. Viņas personība bija kā gaiša liesma, kas sildīja pat visdrūmākajos laikos, un tagad šī liesma ir apslāpusi, atstājot neaizpildāmu tukšumu Latvijas mākslas vēsturē.
Ausma Kantāne, dzimusi 1941. gada 10. novembrī Rīgā, savu ceļu uz mākslas virsotnēm sāka ar apņēmību, kas viņu pavadīja visu mūžu. 1963. gadā, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultāti, viņa ar neatkārtojamu azartu un talantu ienāca Dailes teātrī. Tieši tur viņa kļuva par vienu no atpazīstamākajām un mīlētākajām aktrisēm, spējot ikvienā lomā ienest dziļu psiholoģisku niansētību un patiesumu. Skatītāji atceras viņas kinolomas, kurās viņa spēja pārvērsties, saglabājot savu inteliģento un stājo pilno būtību.
Viņas dzīve bija cieši saistīta ne tikai ar skatuvi, bet arī ar Latvijas sirdsapziņu – viņa bija precējusies ar izcilo dzejnieku Imantu Ziedoni. Šī savienība bija kā divu radošu garu simbioze, kas iedvesmoja daudzus. Ausma nebija tikai aktrise; viņa bija arī aktīva sabiedriskā darbiniece un politiķe, nekad nebaidoties paust savu viedokli un iestāties par tām vērtībām, kuras uzskatīja par svarīgām savai tautai. 2017. gada 18. novembrī viņas ieguldījums tika pienācīgi novērtēts, piešķirot Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru.
Tagad, kad aizkars ir nolaidies pēdējo reizi, atmiņas par Ausmu Kantāni paliks kā dārgums. Tā bija sieviete ar stāju, kura prata gan uzklausīt, gan palīdzēt, par ko liecina arī laikabiedru stāsti par viņas neizmērojamo sirds siltumu. Viņa aizgājusi, bet atstājusi mantojumā lomas, kas turpinās dzīvot, un atmiņas par personību, kura savā dzīvē spēja apvienot gan teātra burvību, gan ikdienas cīņas, gan uzticību savam dzīvesbiedram un savai valstij.
