Šova zvaigzne Magone Liedeskalna neslēpj savu tieksmi pēc uzmanības un sirds siltuma, un šoreiz viņas redzeslokā bija nonācis dziedātājs Ainars Bumbieris. Šovmene mēģināja savaldzināt skatuves mākslinieku, cerot uz kopīgu nākotni un ciešākas saiknes izveidošanu, taču sastapās ar negaidīti kategorisku un aukstu noraidījumu. Ainars, kurš savā dzīvē un lēmumu pieņemšanā stingri paļaujas uz astroloģiju, izrādījās nav gatavs riskēt ar savu mieru un harmoniju šādu attiecību dēļ.
Dziedātājs atklāti stāsta, ka viņa astroloģe Marika ir kļuvusi par galveno personu viņa dzīvē, kura palīdz šķirt graudus no pelavām. Ainars pat neuzsāk nekādu nopietnu sadarbību, iepriekš nepārbaudot potenciālo partneri pie savas uzticamās zvaigžņu tulkotājas. Šoreiz viņš rīkojās tāpat – ar Magones dzimšanas datiem rokās viņš devās pie Marikas, lai noskaidrotu, vai šī savienība varētu nest ko labu.
Astrologa spriedums bija nežēlīgs un nepārprotams: abiem kopā būt ir kategoriski aizliegts. Pēc Marikas teiktā, šādās attiecībās valdītu vienīgi drāmas, pastāvīgi skandāli un emocionāla izdegšana. Ainars, kurš ikdienā tiecas pēc līdzsvara un iekšēja miera, šādu scenāriju pat neapsver. Viņš uzsver, ka viņam nav nepieciešams dzīvot kā pa miglu, šauboties par izvēli, tāpēc viņš lēmumu pieņēma momentāni, nocērtot jebkādas romantiskās cerības jau pašā saknē.
Tomēr šajā stāstā ir arī kāda pārsteidzoša nianse. Astroloģe abu zvaigžņu stāvoklī saskatījusi arī kaut ko unikālu, kas nav saistīts ar privāto dzīvi. Viņa norādījusi, ka mākslinieciskā sadarbība, kas iespējama starp Bumbieri un Magoni, ir sastopama vien reizi simts gados. Šī atziņa Ainaram kalpo kā miera osta – viņš piekrīt turpināt muzikālos eksperimentus un strādāt uz skatuves ar pilnu atdevi, tomēr aiz durvīm atstājot jebkādas domas par ko vairāk.
Magone savukārt neslēpj vieglu sarūgtinājumu par to, ka zvaigznes viņai nav devušas zaļo gaismu. Lai arī viņa ciena Bumbiera izvēli, šova zvaigzne pieļauj, ka varbūt nākotnē kāds cits ekstrasenss vai astrologs varētu sniegt citādu vērtējumu. Kamēr Ainars paliek nelokāms savā pārliecībā, Magone turpina domāt par likteņa līkločiem un to, kā viss varēja izvērtēties, ja zvaigznes būtu bijušas labvēlīgākas pret viņas jūtām. Viņa retoriski prāto par to, vai atstāt visu likteņa varā, ļaujot notikumiem ritēt savu gaitu bez pārmērīgas plānošanas.
