Latvijas kultūras pasauli un neskaitāmu cilvēku sirdis ir satricinājusi neticami smaga un dziļi sērojoša vēsts, kas liek apstāties laikam un aizturēt elpu. Ir noslēdzies kāds neticami skaists, varens un reizē neizsakāmi aizkustinošs laikmets ne tikai divu izcilu cilvēku kopdzīvē, bet arī visas Latvijas sabiedrības kopējā vēsturē. Šīs zemes gaitas pavisam negaidīti un klusi 2023. gada 3. augustā ir noslēgusi Lana Paula. Viņa bija patiesa leģenda, īsts miera un mīlestības simbols, bez kura mūsu visu mīlētais un cienītais maestro Raimonds Pauls vienkārši nebūtu tāds, kādu mēs viņu pazīstam, mīlam un apbrīnojam jau gadu desmitiem ilgi.
Lana Paula bija kas daudz vairāk nekā tikai komponista sieva, viņa bija Maestro uzticamais sargeņģelis uz šīs zemes, kurš tagad, pēc aiziešanas mūžībā, turpinās viņu sargāt un vērot jau no debesu klajumiem. Neticami, bet veselu 61 gadu viņa diendienā, neraugoties uz nekādām dzīves vētrām, grūtībām vai publiskā statusa smagumu, stāvēja tieši pussoli aiz Maestro muguras. Viņa bija viņa stiprais plecs, viņa patvērums un neizsīkstošas enerģijas avots. Tajā pašā liktenīgajā vakarā, kad Latviju pāršāca skumjā ziņa, pats Maestro ar pilnībā salauztu sirdi kāpa uz Dzintaru koncertzāles skatuves un spēlēja savu klavieru partiju, lai vēl pēdējo reizi ar mūzikas skaņām pateiktu viņai milzīgu, nedziestošu un neizsakāmi sāpīgu paldies par visu mūžu.
Raimonds Pauls nekad nav bijis no tiem cilvēkiem, kas publiskajā telpā skaļi demonstrētu savu mīlestību, plātītos ar jūtām vai atklāti runātu par to, kas notiek viņa sirds dziļumos. Viņi vienmēr bija tikai divi vien viens otram – Lana un Raimonds Pauli, noslēgta un neuzvarama pasaule. Atskatoties pagātnē, pirms vienpadsmit gadiem, kad pāris svinēja savas grandiozās un skaistās Zelta kāzas, komponists ar īpašu siltumu un nopietnību uzsvēra, ka Lana ir bijis vienīgais cilvēks, uz kuru viņš dzīvē ir varējis paļauties pilnībā un bez jebkādiem nosacījumiem. Viņš toreiz atklāti atzina, ka viņam blakus vienmēr ir bijis cilvēks, kurš viņu nekad dzīvē nav nodevis, atšķirībā no daudziem citiem apkārtējiem, un ka Lana bija personība, uz kuras pleciem viņš varēja balstīties jebkurā smagā dzīves brīdī.
Lanas un Raimonda tuvi draugi jau kopš pašas agras un bezrūpīgās jaunības dienām ir dzejnieks Jānis Peters un viņa dzīvesbiedre Baiba Petere. Vērtējot aizgājējas neparasto un spēcīgo personību, dzejnieks Jānis Peters Lanu raksturo ar trim ļoti dziļiem un pamatīgiem vārdiem – Dievs, daba, darbs. Viņš īpaši akcentēja, ka no šīm visām trim fundamentālajām vērtībām Lanai visvairāk un visatbilstošāk piemita tieši darbs un nepagurstoša darbība. Dzejnieks neslēpj savu apbrīnu, sakot, ka viņš savā mūžā nekad nevienu reizi nebija redzējis Lanu vienkārši bezdarbībā sēžam vai vienkārši laiski atpūšamies, jo viņa vienmēr rūpējās par visu un visiem.
Viņa bija neticami eleganta, žilbinoši skaista, īsts stila un sievišķības etalons, taču vienlaikus arī ļoti tieša un reizēm pat skarba savos izteikumos un vērtējumos. Lana bija cilvēks, kurš reizēm šķita vēss, bet patiesībā viņa bija neizsakāmi patiesa un godīga pret sevi un apkārtējiem. Viņa bija personība, kura acumirklī prata saskatīt un novērtēt patiesas un paliekošas dzīves vērtības, nekad neizniekojot savu dārgo laiku un uzmanību uz visādiem sīkumiem vai tukšām intrigām. Visos laikos tieši Lana bija tā, kura visvairāk un vissmagāk pārdzīvoja un izjuta visus tos pārmetumus, skaudību un ļaunos apvainojumus, kas ik pa laikam tika publiski adresēti viņas vīram Raimondam Paulam. Pēc paša Maestro domām, dzīvē pats galvenais uzdevums vienmēr ir bijis saglabāt cilvēcisko cieņu jebkurā situācijā. Raimonds Pauls savulaik stāstīja, ka Lana nekad nevienam apkārtējam neizrādīja savas iekšējās sāpes un nekad viņam neko nepārmeta. Viņas vienkāršie, mierīgie un saprotošie vārdi par to, cikos viņš būs mājās, un pilnīga uzticēšanās bija tieši tas pamats, kas viņu laulību un attiecības padarīja tik stabilas, nesatricināmas un ilgmūžīgas.
Jānis Peters arī emocionāli atminas, ka savulaik Lanai veltītais dzejolis, kuram mūziku jau iepriekš bija komponējis pats Raimonds Pauls, tapa neticami ātri un viegli. Šī leģendārā dziesma Pīlādžu uguni kur patika arī pašai Lanai, lai gan viņa savā ierastajā, atturīgajā manierē šo lielo patiku un sajūsmu uz āru nekad skaļi neizrādīja. Šī aizkustinošā dziesma ir par Lanu un par viņu abu lielo mīlestību, kas nekad nepazudīs, nekad neizdegs un nekad nenomirs, pat ja kāds no viņiem jau ir devies tālajā mūžības ceļā.
