Leģendārā dzejnieka Imanta Ziedoņa un viņa mūža mīlestības, aktrises Ausmas Kantānes, attiecības allaž ir tikušas uzskatītas par vienu no skaistākajiem un reizē mīklainākajiem pāriem Latvijas kultūras vēsturē. Tomēr tas, kā viss aizsākās patiesībā, slēpj sevī dramatismu, dedzinošu greizsirdību un liktenīgu sastapšanos, kas mainīja abu dzīves uz visiem laikiem. Ausma Kantāne, atskatoties uz tiem tālajiem gadiem, neslēpj – sākums nebūt nebija rožains, tas bija kā liels, bangojošs okeāns, kurā dzejnieks vēlējās pilnībā pārņemt savu izredzēto.
Viss sākās tajā neaizmirstamajā vakarā, kad Ausma, tolaik jauna un daudzsološa aktrise, pirmo reizi klātienē satika Imantu. Ziedonis jau tad nebija vienkārši dzejnieks – viņš bija personība, kas piepildīja telpu. Viņa skatiens bija caururbjošs, un tajā varēja just milzīgu alkas pēc kaut kā īsta un nedalāma. “Viņš mani gribēja vienīgi sev,” vēlāk atzina pati Ausma, uzsverot, ka dzejnieka mīlestība nebija nekāda vieglā pastaiga dārzā. Tā bija prasīga, reizēm pat smacējoša savā intensitātē, jo Imants nespēja samierināties ar dalītu uzmanību. Viņš vēlējās būt vienīgais Ausmas pasaules centrs.
Daudzi nemaz nezina, ka viņu pirmajās tikšanās reizēs gaisā burtiski dzirksteļoja spriedze. Ausma, būdama neatkarīga un spilgta personība uz teātra skatuves, sākumā pat baidījās no šīs milzīgās jūtu gūzmas. Imants Ziedonis savos nolūkos bija tiešs un bezkompromisa. Viņš nemācēja mīlēt “pa pusei”. Viņa vēstules un klātbūtne bija piesātināta ar vēlmi Ausmu pilnībā norobežot no apkārtējās kņadas, lai viņa piederētu tikai viņam un viņa dzejai. Šis stāsts nav par parastu romantiku, tas ir par divu titānu sadursmi, kur viens vēlējās dominēt, bet otrs – saglabāt savu dvēseles brīvību, vienlaikus neprātīgi iemīloties.
Katra detaļa šajā stāstā liecina par to, cik dziļas bija šīs jūtas. Pat tad, kad viņi gāja cauri grūtībām, Imanta spītīgais raksturs neļāva viņam atkāpties. Viņš uzskatīja Ausmu par savu lielāko iedvesmu, savu mūzu, bez kuras viņa vārdiem nebūtu tāda svara. Aktrise atceras, ka dzejnieks spēja būt gan neticami maigs, gan neizturami skarbs savā vēlmē sargāt viņu abu kopīgo pasauli no svešām acīm. Tas bija mīlas stāsts, kas rakstīts ar nervu galiem, kaislību un nebeidzamu cīņu par vienam otra sirdi, kas beigu beigās pārauga nesalaužamā savienībā līdz pat mūža pēdējam elpas vilcienam.
