Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis ir pazīstams ar savu aso prātu un bezkompromisa nostāju, taču šoreiz viņa teiktais skan negaidīti smeldzīgi un pat privāti. Savā dzimšanas dienā režisors ļāvis ielūkoties savas dvēseles tumšākajos nostūros, atzīstot, ka viņa pasaule patiesībā ir daudz šaurāka un noslēgtāka, nekā varētu šķist no malas. Hermanis atklāti definē savu esību kā vientuļnieka ceļu, uzsverot, ka tāds ir ikviena patiesa režisora liktenis – palikt vienam ar savām vīzijām.
Tomēr šajā vientulības okeānā ir viena sala, kas viņu notur virs ūdens. Hermanis paziņojis, ka viņa dzīvē ir tikai viens vienīgs cilvēks, kuru viņš patiesi var saukt par savu draugu. Tā ir viņa sieva, aktrise Kristīne Krūze-Hermane. Šī savienība, kas ilgst jau gandrīz septiņpadsmit gadus, ir izturējusi laika pārbaudi, publisku uzmanību un četru bērnu audzināšanas izaicinājumus, kļūstot par mākslinieka vienīgo drošo patvērumu.
Režisors neslēpj, ka gadu gaitā viņu saikne ir kļuvusi nevis vēsāka, bet gan ciešāka un intensīvāka. Viņš atzīst, ka Kristīne ir viņa tuvākais domubiedrs, kura viedoklis viņam ir izšķirošs. Hermanis uzsver, ka pat pēc tik ilgām attiecībām kaislību dzirksts nav nekur pazudusi, gluži pretēji – tā ir transformējusies dziļā, intīmā sapratnē, ko nespēj aizstāt neviena cita draudzība vai paziņu loks. Viņu kopīgais stāsts sākās Berlīnē, vietā, kur uzplauka viņu vētrainās attiecības, un kopš tā brīža viņi ir gājuši roku rokā, radot unikālu mikropasauli.
Interesanti, ka arī pati Kristīne iepriekš nav vairījusies runāt par viņu attiecību dinamiku, atzīstot, ka mīlestības valoda ar laiku mainās un tagad tā izpaužas caur pieskārieniem un klātbūtni. Kamēr Alvis sevi dēvē par vientuļnieku, Kristīne meklē atbildes psiholoģijā un terapijā, lai saglabātu savas robežas šajā jaudīgajā simbiozē. Hermanis šobrīd šķiet pilnībā samierinājies ar savu izvēli – viņam nav vajadzīgi pūļi vai viltus draugi, ja blakus ir vienīgā sieviete, kura viņu saprot bez vārdiem. Šī atzīšanās par vientuļnieka likteni un vienīgo draugu atstāj neizdzēšamu iespaidu, parādot leģendāro režisoru pavisam citā, daudz trauslākā gaismā.
