Latvijas estrādes leģenda, allaž starojošā un šarmantā Rita Trence, kuras balss reiz skanēja katrā mājā, šodien dalās ar atmiņām, kas liek sirdij pukstēt straujāk. Viņas stāsts nav tikai par slavu vai skatuvi, tas ir stāsts par divu siržu neizbēgamo sastapšanos, kas mainīja visu viņas dzīvi. Tajā tālajā dienā, kad viņas ceļi krustojās ar Dailes teātra aktieri un vēlāko radioteātra režisoru Imantu Skrastiņu, gaiss šķita piesātināts ar kaut ko maģisku. Rita spilgti atceras to mirkli, kad pirmo reizi sajuta viņa klātbūtni ne tikai kā kolēģa, bet kā vīrieša, kurš redz viņu patieso būtību. Šķita, ka tajā sekundē laiks apstājās, un manās acīs viņš ieskatījās tā ilgāk, nekā pieklājība prasītu, viņa klusi noteic, ļaujot emocijām pārņemt telpu.

Šī ilgā skatiena atbalss pavadīja viņus gadu desmitiem. Rita, kura valsts radiofona ziedu laikos bija viena no sieviešu vokālā kvarteta spožākajām balsīm, savu mirdzumu nekad neuzskatīja par pašsaprotamu. Viņa bija blondā, latviskā dīva, kuru pielūdza tūkstoši, taču mājās viņa bija vienkārši Imanta mīļotā. Viņu savienība bija balstīta uz dziļu pietāti un spēju otram atdot visu. Rita atzīst, ka reizēm viņai pat nācies savu talantu un mirdzumu nolikt malā, lai kļūtu par drošu aizmuguri vīram. Tā nebija upurēšanās klasiskā izpratnē, bet gan mīlestības valoda, kuru saprata tikai viņi abi.
Kopš Imanta aiziešanas mūžībā ir pagājis laiks, taču Ritas sirdī miers mijas ar skumjām, kas nekad pavisam neizzūd. Viņa mācās dzīvot no jauna, elpot no jauna pilsētā, kur katrs stūris atgādina par viņu kopīgajām gaitām. Dziedātāja neslēpj, ka atgūšanās process ir lēns un sāpīgs, taču tajā pašā laikā viņa jūtas pateicīga par katru sekundi, ko liktenis viņiem dāvāja. Atmiņas par kopīgajiem koncertiem, sarunām un pat klusēšanas mirkļiem ir tas dārgums, ko neviens nespēj atņemt. Pat tagad, atceroties Harija Baša liriski dramatiskās melodijas vai Paula hitu “Pie jūras dzīve mana”, viņa tajos dzird ne tikai mūziku, bet visas savas dzīves stāstu.

Šobrīd, kad Rita atskatās uz noieta ceļu, viņas acīs joprojām dzirkstī tas pats gaišums, kas apbūra publiku pirms gadu desmitiem. Viņa ir pierādījusi, ka pat pēc smagākajiem zaudējumiem ir iespējams atrast spēku celties. Viņas dzīve šobrīd ir veltīta mieram un tām mazajām lietām, kas sniedz prieku, vienlaikus saglabājot Imanta piemiņu kā neizdzēšamu gaismas staru. Tas bija stāsts par diviem cilvēkiem, kuri nebaidījās skatīties acīs ne slava, ne dzīves izaicinājumiem, un Rita Trence joprojām nes šo mīlestības lāpu ar apbrīnojamu cieņu un spēku.