Kino pasaules aizkulisēs mēdz dzimt stāsti, kas ir emocionālāki par jebkuru scenāriju, un režisores Antras Cilinskas atklāsmes par attiecībām ar harizmātisko aktieri Egonu Dombrovski tam ir spilgts apliecinājums. Šis stāsts nav par parastu darba devēja un darbinieka saikni, bet gan par dziļu, dvēselisku pievilkšanos, kas uzplaukusi radošajā procesā un pāraugusi kaut ko daudz nozīmīgākā. Antra, kura parasti ir tā, kas vēro un diriģē procesus no malas, šoreiz pati nonākusi uzmanības centrā, ļaujot ielūkoties savas sirds noslēpumos.
Režisore neslēpj, ka tieši Egona personība un viņa unikālais talants bijis tas magnēts, kas licis sirdij pukstēt straujāk. Viņa raksturo Dombrovski kā mākslinieku ar neticamu enerģētiku un dziļumu, kas nespēj atstāt vienaldzīgu. Darbs pie kopīgiem projektiem kļuvis par pamatu, uz kura lēnām un pamatīgi būvēta savstarpējā uzticēšanās. Cilinska uzsver, ka Egons viņu savaldzinājis ne tikai ar savu profesionālo meistarību, kas uz skatuves vai ekrāna liek elpai aizrauties, bet arī ar savu cilvēcisko tiešumu un to īpašo, grūti aprakstāmo vīrišķību, kas viņam piemīt ikvienā kustībā un vārdā.
Viņu stāsts ir kā smalks pavediens, kas savijies cauri neskaitāmām mēģinājumu stundām un diskusijām par mākslu. Antra atzīst, ka sākumā tā bijusi tīra apbrīna par aktiera spēju transformēties, taču pamazām viņa sākusi saskatīt cilvēku aiz maskas. Egona spēja būt gan neaizsargātam, gan mežonīgi spēcīgam vienlaikus ir bijusi tā kombinācija, kurai režisore nav spējusi pretoties. Šī atzīšanās nāk kā silts vēstījums par to, ka pat visracionālākie prāti, kas ikdienā nodarbināti ar tehniskiem kino ražošanas jautājumiem, mēdz pilnībā pazust cita cilvēka valdzinājumā.
Šobrīd, kad abu vārdi tiek locīti sabiedrībā, Antra izvēlas runāt par cieņu un to īpašo saikni, kas viņus vieno. Viņa neskopojas ar komplimentiem, norādot, ka Dombrovskis ir viens no tiem retajiem cilvēkiem, kas spēj iedvesmot uz lieliem darbiem un likt pasaulei apkārt izskatīties krāsainākai. Tas ir stāsts par divu nobriedušu personību sastapšanos, kurā nav vietas lētam spožumam, bet gan patiesam, dziļam un dzīvam valdzinājumam, kas turpinās un attīstās, sniedzot abiem jaunas emociju virsotnes.
