Pazīstamais režisors un radošā personība Andrejs Ēķis nesen ir nācis klajā ar pavisam atklātām un dziļām pārdomām par to, kas patiesībā veido stipras, ilgtspējīgas un patiesi laimīgas attiecības starp diviem cilvēkiem. Viņa skatījumā mūsdienu pasaulē bieži tiek pieļauta milzīga kļūda, visu uzmanību koncentrējot vienīgi uz fizisko kaislību un acumirklīgu iekāri. Ēķis pārliecinoši uzsver, ka laulībā vai ciešā savienībā vienkārši nav vietas tikai un vienīgi seksuālajai pievilcībai, jo tā ir gaistoša un pati par sevi nespēj noturēt kopā divas pasaules ilgtermiņā. Pēc režisora domām, ja cilvēks sasaista savu dzīvi ar otru tikai uz kaislības pamata, agrāk vai vēlāk nāksies saskarties ar visai nopietnām un krīzes situācijām, kuras salauzīs izveidoto ilūziju. Viņš norāda, ka patiesai tuvībai ir nepieciešams kas daudz vairāk – neatsverama emocionālā saikne un neierobežota spēja brīvi sarunāties par jebkuru tēmu.
Protams, seksuālā pievilcība ir neatņemama jebkuru romantisku attiecību sastāvdaļa, taču tās patiesajam pamatam ir jābalstās uz nesatricināminām vērtībām un cieņu. Ir ārkārtīgi svarīgi atrast savā dzīvē tādu partneri, ar kuru var dalīties ikdienas pelēkajā rutīnā un mazajās detaļās, nevis tikai baudīt romantiskus un spilgtus brīžus svētku reizēs. Pats režisors atzīst savu īpašo attieksmi pret formālām definīcijām, sakot: “Es ienīstu vārdu sieva, saku – dzīvesdraugs.” Šādā veidā viņš savas attiecības raksturo kā absolūtu dvēseļu tuvību, kas sniedz brīvību būt pilnīgi pašam un izpausties bez jebkādiem mākslīgiem ierobežojumiem vai bailēm no nosodījuma.
Komunikācija un savstarpējā atklātība ir kļuvusi par viņu savienības neapšaubāmu stūrakmeni. Andrejs neslēpj, ka ar savu dzīvesdraugu Dainu Gāgu-Ēķi var pilnīgi brīvi apspriest jebkuru jautājumu un dalīties dziļākajās domās. “Man vairs nav draugu kā agrāk, es visu varu darīt un runāt ar Dainu!” viņš ar neviltotu sajūsmu un lepnumu dalās savā pieredzē. Šāda veida dziļa atklātība ne tikai nepārtraukti stiprina pāra savstarpējo saikni, bet arī veido neuzpēkamu uzticību un pilnīgu sapratni, kas spēj izturēt jebkurus laika pārbaudījumus.
Miera un drošības sajūta ir vēl viens būtisks elements, bez kura nav iedomājama veiksmīga kopdzīve. Ēķis ir pārliecināts, ka sekmīgu attiecību pamatā ir nosacījums, ka abiem partneriem ir jāspēj pilnībā atļauties būt pašiem bez maskām. “Formula ir tāda: vai ar otru cilvēku vari atļauties būt tu pats? Ja vari, tad viss ir kārtībā,” viņš secina no savas bagātīgās pieredzes. Šis iekšējais miers un komforts ir tas vitālais pamats, kas ļauj jūtām attīstīties un izdzīvot pat vissarežģītākajos dzīves brīžos, sniedzot drošības sajūtu par rītdienu.
Režisors kopā ar savu dzīvesdraugu Dainu Gāga-Ēķi ir izveidojis kuplu un saskanīgu ģimeni, kurā aug kopīgais dēls Aleksandrs un pieci bērni no viņu iepriekšējām attiecībām. Šī sarežģītā un dinamiskā ģimenes struktūra ir prasījusi milzīgu cieņu, sapratni un spēju sadarboties, vēl vairāk tuvinot abus cilvēkus. Andrejs uzskata, ka bērni kalpo ne tikai kā viņu mīlestības un saiknes simbols, bet arī uzliek lielu kopīgu atbildību. Noslēgumā Ēķis parāda, ka ceļš uz laimi ir individuāls, taču bez emocionālās tuvības un atklātības sasniegt patiesu harmoniju nav iespējams.
