Piecu bērnu mamma, ilggadējā televīzijas seja un dūla Evelīna Strazdiņa ir atkal plašāk runājusi par to, kas slēpjas aiz spožajiem TV ekrāniem un ģimenes dzīves harmonijas. Intervijā viņa atklājusi, ka dzemdību laikā gūtās emocionālās un psiholoģiskās traumas ir tēma, kuru nevar vienkārši aizstumt tālāk – tās ir brūces, ko daudzas sievietes “laiza” atpakaļ bezgalīgi ilgi. Šī metafora ir Evelīnas mēģinājums aprakstīt to dziļo un ilgstošo procesu, kā sievietes mēģina saprast un apstrādāt dzemdību pieredzi, kas reizēm atstāj dziļāku nospiedumu nekā tikai ķermeniska rakstura atmiņas un sajūtas .
Evelīna, kura ir strādājusi gan televīzijā, gan kā dūla, uzsver, ka šīs pieredzes ietekmē attiecības ar partneri, pasauli un pats galvenais – pašu sevi. Viņa atklāj, ka dzemdību laikā un pēc tam sievietes bieži piedzīvo kompleksas emocijas – gan prieku, gan satraukumu, gan bailes, gan dusmas. Šīs sajūtas ietekmē ķermeni un prātu tā, ka atmiņas par fizisko sāpi vai emocionālo satricinājumu var ilgi turpināties, ja tās netiek apzināti izrunātas un saprastas .
Strazdiņa atzīst, ka daudzas sievietes pēc dzemdībām izjūt trauksmi un emocionālu spriedzi, kas kā vilnis nāk un iet, neļaujot pilnībā pāriet. Viņasprāt, tas ir saistīts ar dziļo saikni starp fizisko piedzīvojumu un emocionālo atmiņu – kādu brīdi pēc dzemdībām sievietes var justies kā uz viļņa virsotnes, bet nākamajā momentā vecās traumas var izpausties caur satraukumu vai negaidītām emocijām. Šo tēmu Evelīna apraksta ar spēcīgu tēlainību: sievietes “laiza” savas rētas, jo tās ir saistītas ar identitāti un pārmaiņām, ko piedzīvo mammu lomā .
Viņa arī atklāj, ka šī tēma bieži netiek pietiekami apspriesta sabiedrībā, jo daudzas sievietes izjūt, ka par savām sajūtām pēc dzemdībām nav droši runāt atklāti. Evelīna mudina sievietes nebaidīties dalīties ar savu pieredzi – gan ar partneri, gan ar draugiem, gan profesionāļiem, jo emocionālais atbalsts un sapratne var būt izšķiroši, lai emocionālās traumas nezaudētu savu nozīmi tikai sevī noslēgtā vienatnē .
Šajā ceļā Evelīna ne tikai runā par sievietes iekšējo pasauli, bet arī par to, kā attiecības ar vīru un bērniem var mainīties pēc dzemdībām. Viņa norāda, ka dzemdību pieredze var atstāt pēdas ne tikai uz sievietes ķermeni, bet arī uz ģimenes dinamiku. Attiecību kvalitāte pēc dzemdībām bieži vien tiek pārbaudīta – un tas nav tikai par praktiskiem jautājumiem, bet par emocionālu tuvību un izpratni. Evelīna atzīst, ka šie ir tēmas, par kurām ir vērts runāt atklāti, lai lauztu tabu un ļautu sievietēm būt patiesām par to, ko viņas piedzīvojušas .
Evelīna arī min, ka dūlas loma un emocionālais atbalsts ir svarīgs faktors, lai palīdzētu sievietēm sagatavoties dzemdībām un arī pēc tam apzināties, kas notiek ar viņu ķermeni un prātu. Viņas pieredze liecina, ka sievietes, kuras ir saņēmušas emocionālu atbalstu, izjūt drošību un veselīgāku pāreju uz mātes lomu. Tas savukārt var palīdzēt samazināt ilgstošas emocionālās traumas ietekmi, ļaujot sievietēm “laizīt” savas rētas saprātīgāk un pārdomātāk .
Šī vaļsirdīgā saruna ar Evelīnu Strazdiņu atklāj ne tikai viņas personīgās pārdomas, bet arī plašāku ainu par to, kā mūsdienu sabiedrība ierauga un reaģē uz dzemdību pieredzi. Tā ir atgādinājums, ka katrai sievietei ir unikāls stāsts, un ka dzemdību pieredze – pat tad, ja tā ir pilna prieka un mīlestības – var atstāt dziļas pēdas, kuras nav vienkārši aizmirst.
