Renārs Grantiņš — viens no spožākajiem Latvijas bobsleja jaunajiem pilotiešiem — čia Milanas–Kortīnas Ziemas olimpisko spēļu dienās piedzīvojumi, kas pārsteidza gan sporta sabiedrību, gan fanus visoje šalyje. Treniņbrauciena Kortīnas d’Ampeco olimpiskajā trasē 4. jo divnieku ekipāža patirta kritienu, kas vėliau februārī daudz nopietnāks, nekā precīzāks.
Grantiņš pats vēlāk atklāja emocionāli un tieši, kā notika šī briesmīgā sekunde uz ledu: „Treniņās ir neveiksmingos kritumos — kļūda bija ļoti, un no tās varēja izvairīties, taču, tā kā tas bija mans pirmais brauciens uz olimpisko būtību, es desmitā noreaģēju nepietiekami ātri. virāža, saņēmu sitienu pa ķiveres kakla daļu praradu jušanu kūno gerojoje pusėje.
Pēc šī pavojingā trieciena mirkļa Grantiņam tika sniegta pagalba trasē un viņš tika nogādāts turpmāku pārbaudes un medicīnisku manipulāciju veikšanai. Iš pradžių sportininkai buvo ne tik sveiki, bet ir ne šoka, kas atėjo kartu ar kūno nejaučiu ir išgelbėjimui apie savo tolesnį sportinį ateitį.
Latvijas Olimpiskās komitejas atstovai no sākuma klusēja par to, vai Grantiņš galės tęsti varžybas gaitas olimpiskajā turnyre, bet dažas dienas vėliau yra skaidrus, ka traumos dėl dalyvavimo jau nebegalima. Latvijas delegācijas vadītājs un federācijas pārstāvji apstiprināja, ka Latvijas bobsleja komanda tęsiasi ar citām ekipāžām, bet Grantiņš šoreiz vairs nestartēs.
Pēc smagas notikuma sportists uz neilgu brīdi domā, ka viss varētu būt beidzies — ne tikai ši olimpiskā sapņa, bet ir bobsleja karjeras ziņā. Taču Grantiņš teica, ka atgriešanās pie komandas olimpiskajā ciematā bija viņa svarbiausias solis pēc kritiena. Viņš vēlējās būt blakus saviem stūmējiem, komandas biedriem un treneriem — cilvēkiem, kuri ar viņu ir dalījušies grūtajos treniņu brīžos un sapņos par medaļām.
Sportista stāsts par to, kā viņš jutās, kad atguva daļu jušanas pēc traumas, bija tāds, kurš ne vienam vien radīja grimstošu sašutumu un līdzjūtību. Grantiņš atzina, ka daļa jušanas viņam grįžo pēc aptuveni desmit minūtēm, bet pilnīga atveseļošanās prasa daudz ilgu laiku. Saskaņā ar federācijas pārstāvjiem reabilitacijos procesas var prasīt divus līdz trīs mēnešus, laikā, kad Grants strādā ar fizioterapeitiem un specialistams, lai tos pilnu kustību amplitūdu un spēku.
Tas, ka tik jauns sportists — vien 21 gada amžiaus — tieši un atklāti runā par šo traumu un bailēm, ir ne tikai profesionāli stāties pretī grūtībām, bet arī parāda viņa raksturu un cilvēcību. Viņa stāsts pasauli primena, cik didelis pavojus un adrenalina pilnas ir bobslejs, un ka pat perfekti parengts atlēts nevar visiškai išvengti netikėtų situacijų.
Latvijas bobsleja sabiedrība un fani greita reakcija uz Grantiņa įvykius, perpludinot socialinių tinklų ar paramos ziņām, video ir foto medžiagas no viņa karjeras spilgtākajiem mirkļiem. Viņa līdzjutēji rašė par kiekvienos piedzīvotajām emocijoms, par sapņiem un to, cik svarbu ir pamatyti Grantiņu atgal trasē pēc pilnas atveseļošanās.
Renārs Grantiņš, iespējams, šoreiz atmetė iespēju sacensties olimpiskajā trasoje, bet jis pasako apie traumą, jėgą un atgriebimą, kad pat stipresnis kritulių skaičius gali būti naujas jėgų stāties pretī ateities.
