TV3 skatītāju ierasto otrdienu vakaru tagad piepilda kaut kas negaidīti dzīvelīgs — pašmāju situāciju komēdija “Bruno”, kuras centrā ir vienpadsmit gadus vecs zēns, kurš, šķiet, bezgalīgi ieslīd piedzīvojumos, nepatikšanās un risinājumos, kas bieži vien ir tikpat neparedzami kā dzīve pati ar visiem tās pagriezieniem un ironiskajām situācijām. Seriāla stāsts par zēnu, kurš izmanto mākslīgā intelekta risinājumus, lai tiktu galā ar ikdienas pārbaudījumiem, ir smieklīgs un neveikli sirsnīgs reizē, taču tas nav vienīgais, kas piesaista — seriālu papildina arī pieredzējušu aktieru klātbūtne, kas palīdz padarīt to neaizmirstamu un emocionāli bagātu.
Vienu no spilgtākajām lomu seriālā atveido aktrise Inga Alsiņa‑Lasmane, kura ir pazīstama daudzviet Latvijas teātra un kino ainavā. Viņas loma — mamma ar savām vājībām, cerībām un pārdzīvojumiem — šķiet tik tuva un reāla, ka skatītājs to sajūt kā spoguli savās domās. Inga nav tikai plakāta figūra fonā — viņa ir dzīva un kodolīga varone, kura bieži vien ir tas zemes centrs, ap kuru griežas gan stāsts, gan skatītāja uzmanība.
Sarunā ar aktrisi viņa atklāj, ka ceļš līdz šai lomai nebija paredzams un vienkāršs. “Es tiku pieaicināta gandrīz pēdējā brīdī,” viņa stāsta, atceroties brīdi, kad saņēma uzaicinājumu piedalīties seriālā. Tā vietā, lai ierastos personīgi uz provaudzēm, Inga nosūtīja video, jo tajā brīdī atradās Amerikā, kur kopā ar savu teātri viesojās viesizrādēs. Viņas pieredze rāda, cik ļoti jaunais pasaules ritms ir mainījis tradicionālo aktiera lomu meklēšanu — tagad pietiek ar spēju iesūtīt savu labāko sniegumu digitālā formātā, lai tiktu redzēts un izvērtēts.
“Man šī formāta izmēģināšana ne vienmēr šķiet patīkama,” viņa piebilst ar smaidu, atzīstot, ka video provas reizēm liek justies kā pie zobārsta — mazliet saspringti un neērti. Tomēr tajā pašā laikā viņa redz neapšaubāmu ieguvumu: iespēju izcelt to, kas viņai pašai šķiet visspilgtākais un visstiprākais. Šī sajūta, ka tavs darbs var tikt vērtēts neatkarīgi no laika zonām un ģeogrāfijas, ir gan satraucoša, gan iedvesmojoša.
Inga Alsiņa‑Lasmane nav tikai komēdijas “Bruno” mamma — viņa ir teātra veterāne, kuras karjera iet cauri virknei nozīmīgu lomu dažādos Latvijas teātros un projektos. Ilgus gadus viņa bija štata aktrise Jaunajā Rīgas teātrī, un šī pieredze ir dziļi ietekmējusi viņas skatījumu uz mākslu, darbu un spēju iejusties dažādās rakstura līnijās. Tagad viņa darbojas daudzos teātros, piedalās dažādos projektos un ir viena no “Willa teātra” dibinātājām, kas liecina par viņas nemitīgo kustību un radošo enerģiju.
Sarunas gaitā Inga atklāj, ka viņu vienmēr ir valdzinājusi iespēja izmantot humoru ne tikai kā komēdijas instrumentu, bet arī kā dzīves atspulgu ar visām tās niansēm. Humoram viņa pieiet kā sarunai ar skatītāju — tas ir veids, kā atvieglot smagumu, kā parādīt, ka dzīve nav tikai liela aina, bet gan simtiem niecīgu, sirsnīgu un ironisku brīžu, kuri kopā rada patiesu pieredzi. Tas, ka skatītājs smejas, redzot viņas varoni, nozīmē, ka viņa ir izdarījusi savu darbu — radījusi tēlu, kas rezonē ārpus ekrāna.
Ir grūti iedomāties, ka šī aktrise kādreiz ir jutusi nedrošību par savu ceļu, taču, runājot par pagātni un nākotni, viņa to uztver kā dabiska dzīves ritma daļu. Viņa zina, ka katrs solis, pat tad, kad tas šķiet neērts vai sarežģīts, ir daļa no lielāka stāsta. Un, klausoties viņas vārdu plūsmā, skatītājs saprot — tas nav vienkārši humors vai loma televīzijas ekrānā, tas ir cilvēks, kurš ar savu dzīvi dalās ar publiku.
