Latvijas kultūras telpu pēdējos gados pāršalcis vārds, kas nav tikai modē pamanāms, bet arī dziļi māksliniecisks un provocējošs – Linda Kalniņa. Horeogrāfe, laikmetīgās dejas māksliniece un aktrise, kura ne tikai pārkāpj robežas starp dažādām skatuves mākslas formām, bet arī izaicina skatītāja uztveri par ķermeni, intimitāti un identitāti. Viņas radošais ceļš sākās dejas zālē un teātra mākslā, tomēr pagājušā gada erotiskajā drāmā “Ekstāze” viņa pierādīja, ka spēj būt daudz vairāk nekā tikai horeogrāfe – viņa kļuva par trauslu, pilnīgu un fiziski atklātu varoni, kas uz ekrāna saskaras ar savām visintīmākajām pusēm.
Šajā projektā Kalniņa nebaidījās no kailuma kinematogrāfijā – ne tikai tā fiziskā, bet arī emocionālā atsaucībā. Kailums viņai nešķita kā vulgārs elements, bet gan instruments, ar kuru parādīt galvenās varones – Efejas – iekšējās cīņas, neaizsargātību un meklējumus. Viņas pieeja nav mēģinājums šokēt publiku, bet gan izprast sievietes vēstījumu, kurš caur trauslumu un spēku reizē nonāk pie patiesības.
Kalniņas ceļš uz skatuvi un ekrānu nebija viegls vai taisns. Diplomēta horeogrāfe ar laikmetīgās dejas izglītību viņa ir apguvusi spēju ar ķermeni runāt tā, kā to nespēj tikai ar vārdiem. Deja un kustība viņā saplūst ar aktiermākslu, radot spilgtu, smalku un izteiksmīgu tēlu, kuru iemīļojuši gan teātra kritiķi, gan skatītāji.
Turklāt, ienesot šīs prasmes kino, viņa ne tikai pārvarēja bailes no fiziskā kailuma, bet arī atklāja, cik grūti ir atklāties emocionāli. Linda pati ir teikusi, ka emocionālais kailums bija daudz izaicinošāks par to, kas ir redzams kadrā, jo tas prasīja viņas personīgo pieredzi un dziļāku iedziļināšanos savā iekšējā pasaulē.
Linda arī cīnās ar sabiedrības priekšstatiem par to, ko nozīmē būt mācītāja Krista Kalniņa meitai, komponista Imanta Kalniņa mazmeitai un cilvēkam ar radošu ģimeni. Viņas karjeras izvēle filmēties erotisko drāmu ne vienmēr ir saprotama tradicionālās domāšanas ietvaros, taču Linda ir skaidri pateikusi, ka viņas dzīves uztvere nav reliģiska un ka viņa paļaujas uz savu iekšējo balsi un radošo redzējumu, nevis uz to, ko sagaida citi.
Viņas sabiedriskais tēls sociālajos tīklos ir radošs un stilizēts, kur intimitāte un privātums tiek dozēti pārdomāti – tas nav par banalām detaļām, bet gan par māksliniecisko procesu un radošās ekspresijas meklējumiem. Linda Kalniņa ir māksliniece, kura nebaidās riskēt, meklēt jaunas izteiksmes formas un īstenot projektu, kas liek domāt, runāt un just dziļāk.
Šī sieviete ir ne tikai horeogrāfe un aktrise – viņa ir simbols jaunai Latvijas mākslinieku paaudzei, kas nojauc tradicionālos žanru ierobežojumus un kuras vārds liecina par drosmi, neatlaidību un patiesu māksliniecisko dziļumu.
