Ilze Auzere atklāti: vīrieši manā vecumā ir padomju produkts un mīlestība kā taurenītis

Ilze Auzere, Latvijā pazīstama kā kulinārijas eksperte un bijusī finansiste, neslēpj savas domas par mīlestību, attiecībām un to, kas notiek ar vīriešiem pēc padomju laikiem. Viņa, sēžot savā Raiņa bulvāra dzīvoklī starp grāmatām, porcelānu un gleznām, ar dzirkstošu pašpārliecinātību saka, ka sieviete nekad nav par vecu mīlestībai, tomēr vīrieši, kas viņai varētu būt līdzās, šķiet radīti pagātnes laikā. Auzere necenšas slēpt savas domas: «Mana vecuma vīrietis ir padomju produkts,» viņa saka ar vieglu ironijas pieskaņu, skaidrojot, ka daudzi šī vecuma vīrieši nāk no audzināšanas, kur ego un novecojušas uzskatu sistēmas joprojām dominē.

Viņas dzīve nav tukša, un Ilze to piepilda ar radošām izrādēm, draudzību un notikumiem, bet mīlestību viņa gaida kā taureņu, kas varētu nolaisties uz pleca. Viņa stāsta par pieredzēm, kas gūtas gan darbā, gan personīgajā dzīvē, ieskaitot attiecības ar Dāvidu Kļaviņu — latvieti, bet ne no Latvijas, ar kuru viņa pavadījusi sešus mēnešus. Šīs attiecības, šķiet, ir beigušās, tomēr palikušas kā mīļas atmiņas.
Auzere atklāj, ka viņai ir bijušas attiecības, kas bijušas dziļas un nozīmīgas, bet tās, kuras viņa vēlas nākotnē, ir jāizjūt ar visu spēku. Viņa nepiekrīt idejai meklēt mīlestību internetā vai Tinder, jo uzskata, ka mīlestība ir kā dāvana, kas uzrodas pati no sevis un ierodas negaidīti. Viņa tic liktenim un Dievam, un ir pārliecināta, ka īstā mīlestība nevar tikt meklēta obligāti — tai ir jābūt spontānai, dziļai un patiesai.
Intervijā Ilze dalās arī ar savām sajūtām par Latvijā sastopamiem vīriešiem — viņi bieži vien, viņasprāt, maskē mazvērtības kompleksus ar bravūru un ne vienmēr spēj sniegt tādas attiecības, kādas sieviete vēlas. Viņa saka, ka, novērojot jaunākās paaudzes, redz pozitīvas pārmaiņas, kur partneri viens otram palīdz un nerada striktas dzimumu lomas. Bet tas, ko viņa sauc par padomju mantojumu, joprojām ietekmē tiem, kuri vēl nav atrastu savu ceļu uz veselīgām attiecībām.

Auzere arī runā par savu dzīvi, kurā liela nozīme ir draudzībai, kultūrai un radošumam. Viņa dalījusi savas dzīves stāstus par piedzīvojumiem, darbu ar teātriem un draudzību, kas bijusi spēcīga vēl pirms viņas atgriešanās Latvijā. Viņas skatījums uz attiecībām un dzīvi kopumā ir emociju bagāts un godīgs — viņa tic, ka sieviete jebkurā vecumā var būt pilnīgi laimīga un mīlēt, ja pienāk īstais cilvēks.