Ilze Auzere nesen atklāti izteikusies par savu skaļo šķiršanos no ekspolitiķa Jāņa Jurkāna, un viņas vārdi satricinājuši sabiedrību. Ilze, kura šobrīd ir 74 gadus veca un atgriezusies pie savas dzimtas uzvārda, atzīst, ka vajadzēja izšķirties “vismaz trīs četrus gadus agrāk”, jo ilgstoša vilcināšanās esot viņu turējusi attiecībās, kurās vairs nebija patiesas harmonijas. Viņas atklāsmes liek aizdomāties ne tikai par romantikas beigu sāpēm, bet arī par to, cik lielu ietekmi sabiedrības spiediens un emocionālas bailes var atstāt uz ikvienu.
Ilze sarunā ar žurnālu IEVA atklāj, ka reiz precoties ar Jāni viņa jutās kā “precējusies ar Latviju” — šīs attiecības, kas ilga vairākas desmitgades, sabiedrībai šķita paraugs, tomēr privātajā dzīvē aiz kadru skatiem slēpās sarežģījumi, ko viņa vēl ilgi nespēja risināt. Gadiem ejot, viņa bieži ignorējusi brīdinājuma signālus un turējusi “rozā brilles”, pat negribēdama konfrontēt problēmas, jo emocijas un bailes no Jāņa reakcijas bija pārāk spēcīgas.
Auzere atklāj, ka pēc šķiršanās viņai bija svarīgi izbaudīt jauno brīvību — beidzot just, ka neviens viņu necenšas kontrolēt vai kritizēt. Viņas viedoklis ir skarbs, taču daudzi portreti viņā saskata drosmi un pašapziņu, piebilstot, ka vīrieši mēdz izmantot kritikas un kontroles taktikas, ko sieviete, beidzot atrausdamās no šīm attiecībām, skaidri saprata.
Finansiste un kulinārijas eksperte ne tikai runā par pagātni, bet arī dalās ieteikumos citām sievietēm, kuras šķiras pēc 60 gadu vecuma. Viņa uzsver — nav jāļauj vecumam ierobežot dzīvi vai mīlestību. Pēc šķiršanās sieviete var uzplaukt, būt laimīga un darīt to, ko vienmēr gribējusi. Viņa min, ka tagad apmeklē koncertus, teātrus, meistarklases un lekcijas, iet uz randiņiem un pat uzsākusi dziedāt korī — jauna aizraušanās, kas sākās 2022. gadā, gadu pirms Dziesmusvētkiem.
Ilzes atklāsmes par to, kā viņa ilgi vilcinājās šķirties un tikai tagad sākt baudīt dzīvi, raisījušas reakcijas gan viņas sekotāju vidū, gan sabiedrībā kopumā. Viņas stāsts ir ne tikai par skaudru pagātni, bet arī par drosmi pieņemt sevi un doties tālāk, nebaidoties no pārmaiņām, kas nāk ar vecumu un dzīves pieredzi.
