Kad šis pāris pirmo reizi pieteica sevi sabiedrībai, apkārtējie tikai vīpsnāja un trin ‚as mēles. Aktierim Rolandam Zagorskim toreiz bija gadi, bet viņa izredzētajai Lienei – vienpiecdesmit, turklāt gadu starpība starp viņiem sasniedza veselus divdesmit septiņus gadus. Sabiedrība uzreiz pieņēma savus standarta spriedumus un nežēlīgi nosodīja abus: par Rolandu runāja, ka vecim sākusies pamatīga pusmūža krīze, prāts aptumšojies un viņš savācis sev mazu meiteni, kamēr par Lienes izvēli čukstēja, ka jaunais skuķis caur gultu vienkārši mēģina izsist sev aktrises karjeru. Taču abi šos indīgos komentārus vienkārši laida gar ausīm, lai gan Rolands dziļi sevī pat pieļāva domu, ka agrāk vai vēlāk viņš pats kaut ko sastrādās – nodzersies vai aizdzersies –, un tad jaunā meitene vienkārši aizmuks prom.
Tomēr laiks pierādīja pilnīgi pretējo, un šodien viņiem aiz muguras ir jau trīsdesmit četri gadi kopīgas dzīves. Uz jautājumu, vai kādreiz ir bijusi vēlēšanās aizmukt un pamest visu, Liene atbild ar pilnīgu pārliecību, ka nepavisam. Viņi ir tik cieši saauguši kopā, ka tagad saprotas un sarunājas jau pusvārdos, turklāt starp viņiem pastāv milzīga un neapšaubāma atbildība vienam par otru. Protams, laiks un apkārtējie apstākļi mainās, un arī paši cilvēki mainās gadu gaitā, bet viņi jūtas bezgala pateicīgi par visu, kas viņiem ir dāvināts. Viņu dzīves pamats ir kļuvis par cietoksni: mīļas mājas, mājdzīvnieks Hamlets, lielisks dēls un brīnišķīga lauku māja Gaujienā, kurā var patverties no pasaules kņadas.
Pēdējā laikā, kad dzīve piedāvā zināmu rocību un brīvāku laiku, abi ik pa brīdim ļaujas spontāniem ceļojumiem un dodas pasaulē. Kādu dienu, sēžot mājās un prātojot par nākamo galamērķi, Rolands uzmetis skatu pie sienas esošajām fotogrāfijām no viņu pirmā kopīgā ārzemju brauciena. Viņš vaicājis Lienei, kad īsti viņi viesojušies Barselonā, un, sākot rēķināt gadus, atklājies – tas bijis tālā 1996. gada vasarā, kad viņi vēl nebija oficiāli apprecējušies, jo kāzas notika vēlāk, 1999. gada pirmajā janvārī. Saprotot, ka pagājuši precīzi trīsdesmit gadi, Rolands uzreiz rosinājis ideju atkal lidot uz Spāniju un sameklēt biļetes.
Šovasar viņi tiešām atgriezās Barselonā, uzkāpās uz tās pašas Vidusjūras klints un nofotografējās pilnīgi identiski kā pirms trim gadu desmitiem. Atceroties pagātni, Rolands stāsta, ka toreiz jaunajai Lienei mugurā bijusi gandrīz caurspīdīga kleita. Kad viņi izkāpuši no vilciena un devušies gar krastu uz viesnīcu, vakars izrādījiesai diezgan vēss, bet Liene neapdomīgā priekā ar visu kleitu pēkšņi iemetusies jūrā. Toreiz viņš nodomājis – kas tā par meiteni un kāds viņai ir raksturs! Taču romantika dārgi maksājusi, jo jau otrajā dienā jaunā sieviete saslimusi, un no septiņām ceļojuma dienām trīs pagājušas gultā.
