Aiz žilbinošā skatuves spožuma, neskaitāmajām ovācijām un perfekti izstrādātajām koncertprogrammām slēpjas pavisam cita pasaule, kurā valda nepārtraukts, smags darbs pašai ar sevi. Leģendārā un vienmēr elegantā skatuves dīva Laima Vaikule publiski atklājusi tās ēnas puses, kuras ikdienā paliek apslēptas no kvēlāko fanu un skatītāju acīm. Izrādās, ka viņas lielākais dzinulis visus šos gadus ir bijis absolūts perfekcionisms, kas nereti kļūst par ļoti smagu un nospiedošu nastu uz pleciem. Dziedātāja neslēpj, ka viņa vienmēr un visā cenšas panākt, lai katra nākamā diena izrādītos kaut nedaudz labāka par iepriekšējo, taču viņa arī apzinās, ka šādai bezierunu prasīgumam pret sevi ir sava patiesā cena.
Sarunā māksliniece atklāti atzīstas, ka viņa ir un vienmēr paliks perfekcioniste, un šī rakstura īpašība viņā raisa divējādas izjūtas – no vienas puses tā sniedz gandarījumu, bet no otras puses – rada milzīgu spriedzi. Viņa neslēpj domu, ka dzīvot būtu daudz vieglāk un vienkāršāk, ja viņa spētu būt vieglprātīgāka, jo tas ietaupītu tik daudz dārgo nervu šūnu. Brīžos, kad dzīves un radošā darba virpulī neizdodas sasniegt iecerēto rezultātu pašā augstākajā līmenī, iekšējie pārdzīvojumi un emocijas mēdz būt ārkārtīgi spēcīgas un mokošas. Tomēr par spīti tam, ka apkārtējie cilvēki un sabiedrība nepārtraukti apbrīno viņas apbrīnojamās darba spējas un neizsīkstošo enerģiju, pati dīva uzsver, ka visu dara vienīgi sava personīgā gandarījuma dēļ, nevis tādēļ, lai kādam izdabātu vai izpelnītos uzslavas. Viņa skaidri un nesatricināmi nosaka, ka darīs tikai to, ko pati patiesi vēlas, un centīsies to izdarīt pēc iespējas nevainojamāk, jo tas viss tiek darīts vienīgi sevis dēļ.
Radošajā procesā viņu visvairāk aizrauj nevis pati uzstāšanās un mirklis uz skatuves, bet gan garais un aizraujošais sagatavošanās posms, mēģinājumi un eksperimenti, kur viņa nebaidās riskēt un radīt ko pilnīgi jaunu, pat ja tas uzreiz neiegūst visu pasaules atzinību. Savukārt sarunas noslēgumā skatuves leģenda atklājusi savu pašu intīmāko un kvēlāko sapni – ja viņas rīcībā būtu bezgalīgi daudz naudas un nebūtu vispār jādomā par ikdienas darbiem un finansēm, viņa visu savu laiku, enerģiju un resursus veltītu bezdelegāciju dzīvnieku aizsardzībai un labklājībai, izveidojot milzīgu un drošu patversmi pamestajiem suņiem un kaķiem, jo attieksme pret vājākajiem ir tas, kas viņu sāpina visvairāk.
