Rudens noskaņās pazīstamais komponists Zigmars Liepiņš žurnālam Privātā Dzīve sniedzis atklātu interviju, kurā uzsvēris ko būtisku – viņa dzīvesbiedre, izcilā dziedātāja Mirdza Zīvere, ir vistuvākais un vislabākais viņa muzikālā rokraksta un daiļrades pratējs. Mirdza gadu desmitiem ilgi ir kalpojusi ne tikai par sabiedroto un ģimenes balstu, bet arī par pašu pirmo, prasīgāko un uzticamāko kritiķi savam vīram. Viņu ciešā radošā un garīgā saikne gadu gaitā izveidojusies par unikālu tandēmu, kurā vārdi bieži vien nav nepieciešami, jo viss top skaidrs caur skaņu un dziļu emociju plūsmu.
Ikdienas dzīvē abu attiecības balstās uz patiesu savstarpēju cieņu un radošām diskusijām, kurās netiek slēpti ne atzinīgi vārdi, ne arī veselīga kritika. Reizēs, kad Mirdza pauž savu viedokli, kas var atšķirties no komponista sākotnējā redzējuma, viņai vienmēr ir jārod spēcīgi un pārliecinoši argumenti, lai pamatotu savu nostāju. Taču bieži vien gadās arī pretējais, kad dziedātāja jau pirmajās sekundēs aizraujas ar dzirdēto un bez liekiem vārdiem saprot radītā darba spēku un patieso vērtību.
Atceroties savulaik žurnālam IEVA sniegtās atklātās un emocionālās intervijas fragmentus, Mirdza dalījusies ar kādu īpaši spilgtu un neaizmirstamu mirkli no viņu kopīgās dzīves un radošā procesa. Viņa atklājusi konkrētu epizodi, kad vīra radītā mūzika viņā izraisījusi tik milzīgu emocionālo lādiņu, ka viņa nav spējusi savaldīt asaras. Toreiz kompozīcijas tapšanas procesā vēl nebija pat galīgā teksta vai pabeigtu aranžējumu, taču pats skaņdarba kodols un melodiskais spēks izrādījies tik graujoši patiess.
Mirdza atceras brīdi, kad Zigmars viņai rādīja un priekšā dziedāja slaveno Kvazimodo dziedājumu. Šis intīmizētais un neapstrādātais pirmatskaņojums iedarbojies tik spēcīgi, ka dziedātājas acīs uzreiz saskrējušas asaras. Viņa uzskata – ja mākslas darbs spēj izraisīt tik neapzinātu un strauju reakciju bez vārdiem, tas nepārprotami nozīmē, ka mūzika ir uzrakstīta pa īstam, bez jebkādas mākslīguma piejaukuma, it kā tā būtu atnākusi no augšienes. Tādos brīžos emocijas ir tik spēcīgas, ka tās vienkārši nav iespējams novaldīt, un tieši tas raksturo patiesu, paliekošu mākslu.
