Latvijas sporta leģendas Inetas Radēvičas ģimenē aug jaunā zvaigzne, kura ir gatava spoži turpināt vecāku iemīto taku, taču darīs to pa savam. Kamēr visa Latvija vēl spilgti atceras Inetas vēsturiskos lēcienus un vīra, hokejista Pjotra Ščastļivija, cīņas uz ledus, viņu meita Amēlija ir izvēlējusies pavisam citu arēnu. 12 gadus vecā pusaudze vairs nav tikai “slaveno vecāku bērns” — viņa ir atlēte ar dzelzs raksturu, kura mērķtiecīgi būvē savu karjeru volejbola laukumā.
Amēlija Ščastļivaja šobrīd pārstāv “Wildfire Volleyball Academy”, un uz viņas krekla lepni mirdz 18. numurs. Tas nav tikai hobijs vai brīvā laika pavadīšana; meitene demonstrē apskaužamu neatlaidību un disciplīnu, kas viņā ieaudzināta jau kopš pirmajiem soļiem. Sportistu ģimenē augot, Amēlija ātri saprata, ka panākumi nenāk dāvanā — tie ir jāizcīna ar sviedriem un bezgalīgiem treniņiem. Ineta Radēviča savos sociālajos tīklos neslēpj lepnumu, ļaujot sekotājiem ielūkoties meitas ikdienā, kurā redzams neviltots talants un mežonīgas darbaspējas.
Atmiņas par Inetas spožo karjeru joprojām ir dzīvas. Viņa tiek uzskatīta par mūsu valsts visu laiku izcilāko tāllēcēju, un 2010. gada Eiropas čempionāts Barselonā ar 6,92 metru tālo lēcienu ir ierakstīts zelta burtiem Latvijas vēsturē. Toreiz izcīnītais Eiropas čempiones tituls un vēlākā pasaules vicečempiones godalga, ko viņa saņēma pēc konkurentes diskvalifikācijas, padarīja Inetu par nacionālo varoni. Pat sāpīgais 2012. gada Londonas olimpisko spēļu stāsts, kur viņai pietrūka pavisam nedaudz līdz pjedestālam un vēlākie sarežģījumi ar dopinga analīžu atkārtotām pārbaudēm 2018. gadā, nav spējuši mazināt to ietekmi, kāda viņai ir uz jaunās paaudzes sportistiem, tostarp savu meitu.
Amēlija ir vidējais bērns kuplajā ģimenē, kurā aug arī 17 gadus vecais brālis Marks, kurš jau bērnībā bija aizrāvies ar hokeju, un sešgadīgais Maksimilians. Kamēr vecākais brālis mājās lika mammai stāvēt vārtos un ķert ripas, Amēlija atrada savu aicinājumu pie volejbola tīkla. Viņas mērķtiecība liecina, ka slavas stafete ir nodota drošās rokās. Meitene nebaidās no lielā uzvārda radītā spiediena, tieši pretēji — tas kalpo kā dzinulis pierādīt, ka Ščastļiviju un Radēviču dzimtas cīnītāju gars nekur nav pazudis. Vērojot, ar kādu degsmi Amēlija dodas laukumā, ir skaidrs, ka mēs par šo jauno dāmu vēl dzirdēsim ļoti daudz. Tas ir tikai sākums jaunam, aizraujošam stāstam Latvijas sportā.
