Slavenais un vienmēr elegantais skatuves mākslinieks Viktors Zemgals jau daudzas desmitgades priecē savus uzticamos klausītājus, taču viņa dzīvesstāsts slēpj daudz vairāk par ierastajām skatuves gaismām. Jau agrā bērnībā pateicoties savas mammas tālredzībai, mazais Viktors nonāca Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu korī, kur pavadīja septiņus neaizmirstamus gadus. Tā bija īsta talantu kalve, kur viņa solā sēdēja nākamais ģeniālais komponists Mārtiņš Brauns, bet klasē plecu pie pleca mācījās tādi nākotnes dižgari kā skaņu režisors Ungars Savickis, aktieris Jānis Kaijaks un baletdejotāja Zita Ersa.
Šī spoža kompānija ceļoja un koncertēja ārpus Latvijas robežām, liekot pamatus nākotnes lielajai skatuvei. Savu īsto estrādes karjeru viņš aizsāka tālajā 1969. gadā grupā „Dzintara lelles”, bet īsto zelta laikmetu piedzīvoja leģendārajā ansamblī „Eolika”. Tomēr viņa biogrāfija nav tikai dziesmas – trauksmainajos deviņdesmitajos gados viņš vairākus gadus vadīja laika ziņas Latvijas Televīzijā, kā arī darbojās kā vokālais pedagogs. Lai gan pedagoga aroda viņam netrūka un metodika bija izstrādāta, viņš nekad nav slēpis, ka tas bijis drīzāk blakusdarbs brīžos, kad mūzikā iestājusies pauze.
Liktenis parūpējās par negaidītu pavērsienu, kad pirms vairāk nekā sešiem gadiem Kalnciema kvartālā viņš nejauši sastapa krietni jaunāko Beāti Melderi. Sākotnēji viņa gandrīz gadu nāca uz privātām vokālajām stundām, līdz abu balsis saplūda ideālā skanējumā. Rezultātā tapa veiksmīga sadarbība, kas izpaudusies gan ikoniskajā „ABBA” dziesmas „Tu un es” latviskajā versijā, gan grandiozā uzstāšanās reizē Anglijas latviešu Līgo svētkos Straumēnos vairāk nekā divu tūkstošu skatītāju priekšā. Šodien Viktors Zemgals dzīvo saskaņā ar sevi, nenožēlojot nevienu pagātnes soli un pierādot, ka patiesai mākslai nav vecuma ierobežojumu, ja vien aiz muguras stāv pamatīga dzīves skola un nelokāma iekšējā pārliecība.
Leģendārā skatuves mākslinieka Viktora Zemgala slepenie gadi: Kāpēc viņš mīlestību un ģimeni izvēlējās tikai brieduma gados
