Divdesmit gadi Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšnieces amatā nav tikai skaitlis vai darba stāžs. Tas ir mūžs, kas pavadīts trauksmes, sirēnu un nemitīgas spriedzes gaisotnē, kur katra diena varēja nest negaidītus un traģiskus pavērsienus. Ievas Rekšņas profesionālais ceļš aizsākās laikā, kad Latvija un tās spēka struktūras burtiski mācījās elpot no jauna. Deviņdesmitie gadi Latvijas kriminālistikas vēsturē iegājušies kā tumšs, asiņains un nežēlīgs posms, kuru raksturoja nebeidzami bandu kari, brutālas laupīšanas un īpaši cietsirdīgas slepkavības, kas šokēja pat pieredzējušākos operatīvos darbiniekus. Tobrīd sabiedrība stāvēja pārmaiņu priekšā, bet policija darbojās apstākļos, kur katrs izsaukums varēja būt pēdējais.
Būt par tiltu starp slēgto, skarbo iekšlietu sistēmu un sabiedrību, kurā valdīja neziņa un bailes, prasīja milzīgu emocionālo noturību, drosmi un spēju saglabāt aukstasinību vissmagākajos brīžos. Ieva atzīst, ka no atmiņas nav iespējams izdzēst tos skatus un tās likteņstāvu drāmas, kas gājušas caur viņas rokām un sirdi. Aiz sausiem policijas ziņojumiem un krimināllietu pantiem slēpās reālu cilvēku traģēdijas, sagrauti likteņi un ikdienas cīņa par taisnīgumu sabiedrībā, kas bija ieslīgusi haosā. Viņas personīgā dzīve bija cieši savīta ar pašu sistēmas serdi, jo Ieva bija precējusies ar leģendāro Valsts policijas priekšnieku Juri Rekšņu – cilvēku, kura vārds asociējās ar stingrību, principialitāti un nesamierināmību ar noziedzību.
Pirms trim gadiem Juris pēkšņi devās mūžībā, atstājot neaizpildāmu tukšumu ne tikai ģimenē, bet arī visā Latvijas policijas kopienā. Šāds darbs nekad nebeidzas līdz ar darba laika beigām; to nav iespējams atstāt aiz kabineta durvīm un neņemt pie sirds. Atceroties pagātni, Ieva domās atgriežas pie tā, ko par mūsdienu policijas ikdienu, tās izaicinājumiem un pārmaiņām teiktu Juris, ja viņš joprojām būtu starp mums. Tā ir dziļa saruna par to, kā mainījusies policija, kā tika likti pamati mūsdienu drošībai un kāda cena ir jāmaksā par kalpošanu likumam laikā, kad valsts tik tikko turējās uz kājām.
Asiņainā desmitgade Latvijas kriminālistikas ēnā: Ieva Rekšņa atklāti par policijas skarbo aizkulišu dzīvi
