Lai gan jau vairākas dienas nav jaunu ziņu par Nepālā pazudušajiem latviešiem, cerība aizvien kvēlo un nedziest. Brīnumi notiek, un to visspilgtāk apliecina tieši tie, kuri izgāja cauri šīm šausmām un spēja pretoties stihijai. 26. augusta rītā Nepālas ziemeļus skāra prātam neaptverami un postoši plūdi, kas vienā acu mirklī noslaucīja visu savā ceļā. Aizvien vairāki tūkstoši iedzīvotāju un tūristu nav atrasti ne dzīvi, ne miruši, kas dzen pilnīgā izmisumā viņu tuviniekus, taču vienlaikus uztur ticību, ka viņu mīļie kaut kur ir dzīvi. Gandrīz 11 000 cilvēku ir izglābti, un katrs stāsts ir apliecinājums tam, ka cilvēka griba dzīvot ir stiprāka par jebkuru stihiju.
Četrdesmit piecus gadus vecais Dava Lama ar ģimeni – sievu un divām meitām – dzīvoja pierobežas ciemā Timurā. Pirms 12 gadiem viņš šeit paša rokām uzcēla savu māju, liekot pamatus sapnim par drošu nākotni. Taču liktenīgajā rītā ap pulksten deviņiem viņš sadzirdēja dīvainu, rībošu troksni, kas līdzinājās pazemes grūdienam. Pēkšņi sācies trakojošs vējš, un ūdens masa vienā vienīgā acu mirklī aprijusi visu ciematiņu, kamēr milzīgs dubļu vilnis burtiski sašķaidījis viņa māju gabalos. «Es izdzīvoju,» žurnālistiem ar asarām acīs saka Dava Lama, atzīstamies, ka viņš aizvien cer uz brīnumu, ka arī kāds no viņa ģimenes tiks atrasts dzīvs.
Netālu no viņa kaimiņš Bibeks tobrīd mierīgi racis bedri savā teritorijā, nenojaušot par tuvojošos nelaimi. Kad brūnganā, nāvējošā straume sāka gāzties virsū, viņš pēdējā sekundes daļā paguva izrāpties laukā un ar abām rokām instinktīvi pieķerties tuvākajam mango kokam. Viņš turējās pie stumbra ar visu savu atlikušo spēku un izmisumu, līdz stihijas furors galu galā norima. Vēlāk nespēkā esošo Bibeku atrada glābēji un nekavējoties nogādāja slimnīcā.
Tikpat sirreāls ir piecus gadus vecās Išaras Tamangas izglābšanās stāsts. Glābēji viņu atrada Khaltes ciematā biezā, lipīgā dubļu straumē – meitene bija brīnumainā kārtā sapinusies veidā, ko var nosaukt tikai par likteņa pirkstu, proti, parastā zvejas tīklā. Viņa bija kopā ar māti, kuru nežēlīgā straume uzreiz aizrva līdzi, bet mazā meitene ieķērās tīkla pavedienos un palika turēt savu pozīciju uz vietas. Išaras māte aizvien skaitās bezvēsts pazudušo sarakstā. Savukārt Timuras drupās glābēji sadzirdēja vārgas bērna raudas un no sabrukušas mājas drupām izcēla sešus gadus vecu meitenīti. Vēl viens neticams brīnums piedzīvots Rasuvā, kur divas dienas pēc postošās nelaimes atrasta piecgadīgā Maniša.
Viņas klusās raudas sākotnēji glābēji noturēja par parastu kaķa ņaudēšanu, taču, pateicoties neatlaidībai, divu stundu laikā viņiem izdevās dzīvu izvilkt meitenīti no sabrukušajām mājām. Viņa bija teju vesela un bez nopietnām traumām, un jau pēc divām dienām laimīgie vecāki viņu droši turēja savos apskāvienos.Astoņus gadus vecais Zojals plūdu trarakajā rītā atradās skolā. Kad sākās haoss, viņš kopā ar savu draugu izskrējis no ēkas un meties bēgt meža virzienā. Puisis paspēja uzrāpties augstā kokā un drosmīgi, pacietīgi sagaidīja glābējus, kas viņu nocēla un nogādāja mediķu aprūpē. Pēc trim spriedzes pilnām dienām izmisusī mamma tur atrada savu dēlu – ar zilumiem, lauztu kāju, bet – dzīvu. Kad zēnam vēlāk vaicāja, vai viņš bija ļoti nobijies no nāves, puika bez mazākās vilcināšanas atbildēja noliedzoši.
