Pēdējo dienu traģiskie notikumi Nepālas un Tibetas pierobežā pievērsuši uzmanību vienam no pasaules noslēpumainākajiem kalniem. Kailaša kalns atrodas tālu no katastrofas epicentra, tomēr tieši tā virzienā devās vairāki ceļotāji un svētceļnieki, kuru ceļš veda caur smagi cietušo pierobežas reģionu.
Kailašs nav parasts tūrisma galamērķis. Šis 6638 metrus augstais kalns slejas Tibetas plato rietumu daļā, un tam ir milzīga, teju mistiska nozīme uzreiz vairākās reliģiskajās tradīcijās. Hinduisma, budisma, džainisma un Tibetas senās Bon tradīcijas sekotāji šai vietai piešķir dziļu garīgu jēgu, savukārt ārkārtīgi skarba daba un pasaulē slavenākais svētceļojumu maršruts piesaista cilvēkus, kuri meklē ko vairāk par vienkāršām ainavām.
Liela daļa pasaules ievērojamāko virsotņu simbolizē cilvēka neatlaidīgo vēlmi uzkāpt pasaules jumtā, taču Kailaša gadījumā viss ir pilnīgi citādi. Svētceļnieki tradicionāli pat nemēģina sasniegt kalna virsotni, tā vietā izvēloties doties apbrīnojamā ceļojumā apkārt kalnam, ko dēvē par koru. Šis sarežģītais maršruts ir aptuveni 52 kilometrus garš, un vietām tas sniedzas vairāk nekā 5000 metru augstumā, bet viens no smagākajiem posmiem liek pārvarēt Drolma La pāreju, kas sasniedz iespaidīgus 5600 metrus.
Šeit atklājas Kailaša pieredzes būtiskākā atšķirība no parasta kalnu pārgājiena, jo patiesais mērķis nav stāvēt virsotnē, bet gan pabeigt pilnu svēto apli, kas daudziem ticīgajiem ir augstākā līmeņa reliģiska prakse. Turklāt rituāla gaita atšķiras atkarībā no tradīcijas, jo hinduisti un budisti dodas apkārt kalnam pulksteņrādītāja virzienā, kamēr Bon tradīcijas sekotāji iet pretēji.
Kailaša kultūras un garīgais svars sniedzas krietni tālāk par vienu konkrētu mācību. Hinduisma pasaulē šis kalns tiek uzskatīts par varenā dieva Šivas mūžīgo mājvietu, budismā tas simbolizē mītisko Meru kalnu kā pasaules garīgo centru, bet džainismā un senajā Bon tradīcijā tas ieņem centrālo vietu starp pasaules svētajām telpām. UNESCO materiāli apliecina, ka Kailaša un blakus esošā Manasarovara ezera svētās ainavas pielūgsme iesakņojusies tālā pagātnē, saglabājot savu magnētisko pievilcību arī mūsdienās.
