Slavenais Latvijas 3×3 basketbolists Nauris Miezis ir spēris radikālu soli savā dzīvē un karjerā, pametot pierasto vidi, lai dotos pretī nezināmajam uz tālajām stepēm Mongolijā. Šis negaidītais solis nav tikai jauna sportiskā nodaļa viņa profesionālajā gaitā, bet gan pilnīga komforta zonas sagrāve, kas pakļāvusi sportistu gan ekstrēmiem dabas apstākļiem, gan neaprakstāmām emocijām. Ulanbatora, kas pasaulē pazīstama kā viena no ledainākajām un skarbākajām galvaspilsētām, sagaidījusi latvieti ar savu divējādo dabu — brīžiem gaiss sasilst līdz pat tīkamam divdesmit grāduumam, bet ziemas periodā dzīvsudraba stabiņš negantiski krīt līdz pat mīnus četrdesmit grādiem.
Nauris neslēpj, ka šādas temperatūras svārstības ir pamatīgs pārbaudījums organismam, kurš nav radis pie tik nežēlīga aukstuma. Spilgts apliecinājums vietējiem untumiem piedzīvots jau pavasarī, kad pēc saulainas un šķietami mierīgas āra treniņu sesijas pēkšņi sākās barga snigšana, pilnībā apgriežot gaisotni ar kājām gaisā. Tomēr aiz skarbajām dabas kaprīzēm slēpjas kas daudz siltāks — vietējo iedzīvotāju apbrīnojamā viesmīlība un atvērtība, kas pilnībā lauž stereotipus par svešām kultūrām. Basketbolists atklāj savu sajūsmu par mongoļu tradīcijām un gastronomiskajiem brīnumiem, kur dominē sātīgi gaļas ēdieni, bet par īstu favorītu kļuvis saldais krēms urum, ko vietējie bauda kopā ar pankūkām. Vienīgais rūgtums gastronomiskajā ziņā paliek pēc ilgas pēc pašmāju biezpiena, kura Mongolijā vienkārši nav iespējams atrast. Tā kā 3×3 basketbols šajā valstī baudījumam un reliģijai līdzvērtīgu statusu, Nauris uz ielām nevar paiet ne soli, lai vietējie fani viņu nepamanītu un neatlaidīgi nelūgtu kopīgas fotogrāfijas, kas būtiski atšķiras no atturīgās Latvijas sabiedrības.
Pats aizkustinošākais un neprātīgākais piedzīvojums neapšaubāmi bijis brauciens ar helikopteru uz nepieejamām ūdenstilpnēm, kur aizrautīgais makšķernieks noķēris milzīgu, simtu divdesmit centimetrus garu taimiņu, gūstot neaprakstāmu gandarījumu. Taču šī eksotika nāk ar smagu emocionālo cenu, jo Nauris ir šķirts no savas sievas Maritas, ar kuru drīz jāsvin sešu gadu kāzu jubileja, un sava mīļotā dobermaņa Cukura. Attālums spiež sirdi, un pāris sazinās vien caur ekrāniem, katru dienu apmainoties ar video un bildēm, kamēr stingrā un birokrātiskā dzīvnieku ievešanas likumdošana liegusi iespēju pārcelt ģimeni uz Mongoliju. Nauris turpina cīnīties un izbaudīt katru sekundi šajā neparastajā zemē, pierādot, ka patiesai kaislībai nav robežu.
Latvijas basketbola zvaigzne Nauris Miezis atklāj patiesību par trako dzīvi Mongolijā un sāpīgo šķiršanos no ģimenes
