Latvijas kultūras telpu ir pāršalkusi sēru vēsts, kas aizkustinājusi tūkstošiem sirdis – mūžībā devies izcilais aktieris, daudzpusīgais mākslinieks un leģendārās aktrises Mirdzas Martinsones dzīvesbiedrs Mārtiņš Vērdiņš. Viņa mūža gājums, kas ilga 85 gadus, noslēdzās pavisam neilgi pirms Jāņu svinībām, atstājot neizdzēšamas pēdas latviešu teātra un kino vēsturē. Latvijas Teātra darbinieku savienība šo skumjo ziņu nodeva sabiedrībai, publicējot paša aktiera sagatavoto atvadu vēstuli, kas caurvīta ar gaismu, cieņu un dziļu cilvēkmīlestību.
Mārtiņš Vērdiņš savā atvadu uzrunā vērsās pie draugiem, kolēģiem un skatītājiem kā pie savas dzīves ceļabiedriem. Viņš raksturoja savu aiziešanu nevis kā traģēdiju, bet gan kā izrādes noslēgumu – lomu, kas ir nospēlēta līdz galam, godam un pilnībā. Aktiera vārdi par to, ka priekškars aizveras lēni un viņš dodas tālāk, uz citu režiju un citām dekorācijām, liecina par viņa iekšējo spēku un gaišo skatījumu uz eksistences neizbēgamajiem procesiem. Viņš aicināja neskumt pārāk ilgi, bet tā vietā pasmaidīt par skaistajiem mirkļiem, kas piedzīvoti kopā, uzsverot, ka viņa dzīve bijusi krāsu, sapņu, mīlestības un radošā darba piepildīta.
Mārtiņš Vērdiņš bija personība ar plašu dvēseli. Viņš nebija tikai aktieris – viņš bija arī gleznotājs, dekorators, rakstnieks un patriots, kurš vienmēr ar lepnumu nesa savu vārdu. Dzimis 1941. gadā aktiera ģimenē, viņš savu profesionālo ceļu sāka 1963. gadā pēc Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes absolvēšanas. Viņa radošā darbība teātros – sākot no Drāmas teātra līdz Valmieras un Dailes teātrim – ir atstājusi būtisku ieguldījumu Latvijas dramaturģijā. Skatītāji vēl ilgi atcerēsies viņa spilgtās lomas, tostarp tēlojumu tādās iemīļotās filmās kā „Vella kalpi”, „Robina Huda bultas”, „Ezera sonāte” un „Zītaru dzimta”.
Aktieris savā vēstījumā uzsvēra, ka viņš nekur nepazūd pavisam. Viņš aicināja visus, kas vēlas viņu sastapt, lūkoties viņa radītajās gleznās, atcerēties lomas kino un teātrī, kā arī meklēt viņa klātbūtni kopīgajās atmiņās un Jāņu nakts dziesmās. Tieši tur, pēc paša Mārtiņa vārdiem, viņš būs daudz dzīvāks nekā jebkur citur. Tas ir spēcīgs apliecinājums tam, ka mākslinieks turpina dzīvot savos darbos un cilvēku sirdīs vēl ilgi pēc tam, kad aizvērts pēdējais priekškars. Viņa ieguldījums, talants un sirsnība paliks kā gaiša piemiņa visiem, kam bija tas gods ar viņu tikties un sadarboties. Uz tikšanos citā izrādē, Mārtiņ!
