Tuvojas Kannu kinofestivāla noslēgums, un pasaules kino elite šajās dienās ar īpašu interesi vēro režisora Viestura Kairiša un talantīgā aktiera Kārļa Arnolda Avota kopdarbu – spēlfilmu Uļa, kas iekļauta prestižajā konkursa programmā Īpašais skatiens. Šis darbs ir kā veltījums vienai no visu laiku izcilākajām sportistēm, kuras vārds izskanējis visā pasaulē. Tomēr filmas tapšanas process ir apvīts ar sērām – pati stāsta galvenā varone Uļjana Semjonova nepiedzīvoja brīdi, kad filma tika pabeigta un nodota skatītāju vērtējumam. Šajā svinīgajā, bet skumjajā laikā ir nepieciešams atskatīties uz to, kā vienkārša Latgales meitene izcīnīja sev vietu vēsturē, kļūstot par globālu ikonu.
Šis stāsts ir dziļi personisks, un pirmo reizi par to, ko nozīmē būt tuvākajam cilvēkam leģendai, atklāti runā Uļjanas Semjonovas māsasmeita Karmena Kosenko. Karmenas dzīvē Uļa ir bijusi klātesoša kopš pirmās apzinātās dienas, taču viņa nekad nav centusies izmantot savu radniecību, lai izceltos vai pievērstu sev uzmanību. Tā ir reta un cēla nostāja, jo daudzi citos apstākļos būtu steigušies lielīties ar šādu saikni. Liktenis bija lēmis, ka Uļjana Karmenas dzīvē ieņēma vietu, kas bieži vien līdzinājās mātes lomai, sniedzot atbalstu un esot blakus vissvarīgākajos brīžos.
Pēdējos piecus gadus Karmena Kosenko bija tas cilvēks, kurš diendienā atradās līdzās Uļjanai, uzņemoties rūpes par viņu laikā, kad veselība un spēki vairs nebija tādi kā sporta zvaigžņu gados. «Es nekad neesmu grozījusies pa priekšu, tādēļ šī ir mana pirmā intervija,» atklāj Karmena, un viņas balsī jūtams dziļš emocionāls saviļņojums. Šī saruna nav tikai žurnālistisks notikums, tā ir atvadīšanās un goda atdošana cilvēkam, kurš viņai bijis viss.
«Šī saruna man būs ļoti smaga, atvainojiet, ka raudāšu. Taču par Uļu ir jāstāsta, viņa ir jāatceras!» saka Karmena, nespējot valdīt asaras. Viņa atklāj maz zināmu faktu, kas tikai pasvītro leģendas cilvēcisko pusi – oficiālajos dokumentos basketboliste bija ierakstīta kā Iuliaka Semjonova. Tieši šādu vārdu 1952. gada 9. martā savai jaundzimušajai meitai izvēlējās viņas vecāki, nezinot, ka šis vārds nākotnē kļūs par sinonīmu nepārspējamai meistarībai, spēkam un mērķtiecībai. Tagad, kad filma Uļa dodas savā ceļā pie skatītājiem, Karmenas atmiņas kļūst par tiltu starp to milzīgo slavu, ko pasaule atceras, un to kluso, ievainojamo dzīves pusi, ko līdz šim zināja tikai vistuvākie. Šis stāsts par uzticību un beznosacījumu mīlestību ir tikpat spēcīgs kā jebkurš Uļjanas izcīnītais grozs laukumā.
