Mūzikas pasaulē labi zināmais Jorens Šteinhauers, kura vārds daudziem latviešiem joprojām atsauc atmiņā nostalģisko un lipīgo dziesmu par latiņu, ir spēris visai radikālu soli. Cilvēks, kurš Latvijas kultūrtelpā ienāca pirms teju divām desmitgadēm un savulaik kopā ar grupu Aarzemnieki pat pārstāvēja mūsu valsti Eirovīzijas dziesmu konkursā ar kompozīciju Cake to Bake, ir pieņēmis lēmumu mainīt savu dzīvesvietu. Vairs nekas nebūs kā agrāk – Jorens ir pilnībā atbrīvojis savu Rīgas dzīvokli un aizvēris to dzīves nodaļu, kas ilgus gadus bija cieši saistīta ar Latviju.
Šobrīd mūziķis atrodas savā dzimtenē Vācijā. Šis ceļojums nebija tikai atpūtas brauciens, bet gan ilgs un nogurdinošs pārbaudījums – kopumā pie auto stūres pavadītas 17 stundas. Kā pats Jorens atzīst ar smaidu, ceļš nebija bez sarežģījumiem: pusceļā viņš nakšņojis Polijā, bet satiksmes sastrēgumi pamanījušies atņemt vēl trīs stundas viņa laika. Tomēr šī atgriešanās dzimtenē ir vien īslaicīga. Jorens jau gatavojas jaunam dzīves izaicinājumam – pavisam drīz viņš sēdīsies lidmašīnā, lai dotos uz Turciju, kur viņu sagaida jauni horizonti.
Pārmaiņu vēji sāka pūst pavisam nejauši pirms aptuveni mēneša. Viss sākās ar sadarbību ar Vācijas vēstniecības pārstāvjiem, kopīgi apmeklējot skolas. Tieši Pilsrundāles vidusskolā notika negaidīta un liktenīga tikšanās ar ciemiņiem no Ankaras. Mūziķis, būdams atsaucīgs, uzaicināja jaunos paziņas uz savu koncertu, un šis žests pārvērtās par interesantu piedāvājumu – Jorenam tika piedāvāts doties uz Ankaru un vadīt dziesmu rakstīšanas meistarklases.
Šis nav tikai karjeras pagrieziens, bet arī dziļi personisks lēmums. Jorens atklāti atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir tik ļoti saplūdis ar Latvijas vidi un cilvēkiem, ka tagad izjūt nepieciešamību pēc pauzes. Attālums viņam ir nepieciešams, lai uzlādētos un atrastu jaunu skatupunktu. Par nākotni Turcijā viņš izsakās piesardzīgi, bet cerīgi: ja šī vide iepatiksies, viņš neizslēdz iespēju tur palikt uz ilgāku laiku. Viņš ir gatavs pieņemt visu, ko dzīve viņam piespēlē, ļaujot notikumiem plūst savu gaitu, tālu prom no ierastās Rīgas kņadas.
