Latvijas iedzīvotājiem kārtējo reizi ir iespēja ieskatīties tajā, cik dāsni tiek atalgots darbs valsts augstākajā likumdevējvarā. Klajā nākušie dati par 14. Saeimas deputātu ienākumiem skaidri parāda, ka rudenī dažu labu politiķu maciņos ieplūdušas summas, par kurām ierindas iedzīvotāji var tikai sapņot. Publiski pieejamā informācija parāda tieši to, cik izmaksā politiskā elite un kurš no parlamentāriešiem šajā sarakstā ir izvirzījies pārliecinošā vadībā.
Visskaļāko un iespaidīgāko rezultātu oktobra mēnesī uzrādījusi Daiga Mieriņa, kura pārstāv Zaļo un zemnieku savienību un vienlaikus pilda arī ārkārtīgi prestižo un atbildīgo Saeimas priekšsēdētājas amatu. Viņas saņemtā summa liek aizrauties elpai, jo tieši viņa ir kļuvusi par vislabāk apmaksāto deputāti visā parlamentā. Daiga Mieriņa tikai viena paša oktobra laikā algā saņēmusi pasakainus 7636 eiro. Šis skaitlis skaidri apliecina, ka augstais amats nes ne tikai politisku ietekmi, bet arī milzīgu finansiālu labumu, kas ievērojami pārsniedz parasto parlamentāriešu pamata ienākumus.
Tomēr Daiga Mieriņa nav vienīgā, kuras bankas konts rudenī piedzīvojis patīkamu papildinājumu. Viņai cieši pa pēdām seko Nacionālās apvienības pārstāvji. Jānis Grasbergs oktobra mēnesī par savu darbu likumdevēju namā saņēmis visai prāvu algu, kas sasniegusi 5458 eiro. Turpat blakus atrodas arī viņa partijas biedrs Raivis Dzintars, kuram oktobris izvērties ne mazāk ienesīgs, jo viņš parlamentā spējis nopelnīt 5270 eiro. Šie vīri stabili ieņem topa augšgala pozīcijas, atstājot aiz sevis lielāko daļu kolēģu.
Nedaudz zemāk, tomēr joprojām ļoti iespaidīgā līmenī, ierindojas vēl virkne pazīstamu politiķu. Pieredzējušais deputāts Augusts Brigmanis no Zaļo un zemnieku savienības oktobrī ticis pie 5145 eiro lielas algas. Viņam pavisam nedaudz zaudē Edvards Smiltēns, kurš pārstāv Apvienoto sarakstu un rudenī saņēmis 5085 eiro. Tikmēr politiskā spēka Progresīvie pārstāvis Andris Šuvajevs var lepoties ar 5079 eiro lielu atalgojumu, bet Jānis Vucāns no Zaļo un zemnieku savienības savā kontā saņēmis apaļus 5018 eiro. Šajā elitārajā piecu tūkstošu eiro klubiņā ar nepilniem pieciem tūkstošiem pavisam tuvu stāv arī Jaunās Vienotības pārstāvji Andrejs Judins ar saņemtiem 4990 eiro, kā arī Zanda Kalniņa-Lukaševica un Agnese Krasta, kuras abas divas saņēmušas precīzi vienādu summu – katra pa 4949 eiro.
Šāda milzīga naudas plūsma ir tiešā veidā saistīta ar spēkā esošo sistēmu, jo Saeimas deputāti par savu veikto darbu saņem atalgojumu tieši no valsts budžeta līdzekļiem, kas nozīmē, ka to nodrošina nodokļu maksātāji. Tāpat kā tas ir noteikts attiecībā uz citām valsts augstākajām amatpersonām, arī parlamentāriešu atalgojums tiek stingri regulēts un kontrolēts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Turklāt šī sistēma darbojas pavisam automātiski, un deputātu algas tiek pārskatītas katru gadu, ņemot vērā vidējās algas izmaiņas valstī un inflācijas rādītājus.
Pamata mēnešalga Saeimas deputātam 2025. gadā pirms nodokļu nomaksas ir noteikta 4330 eiro apmērā. Tomēr, kā redzams no oktobra datiem, gala summas var būt daudz lielākas, jo deputātiem ir tiesības saņemt papildu atalgojuma daļu par noteiktu pienākumu un amatu pildīšanu Saeimas Prezidijā, frakciju vadībā, kā arī dažādās komisijās un apakškomisijās. Tajā pašā laikā likums neparedz nekādas papildu piemaksas pie algas par parastu piedalīšanos Saeimas un komisiju sēdēs, kā arī par darbu delegācijās vai deputātu grupās. Tāpat deputātiem nekad netiek izmaksātas nekādas prēmijas.
Tomēr bez algas parlamentāriešiem tiek nodrošināts vēl kāds būtisks atbalsts, proti, viņiem tiek kompensēti visi tie izdevumi, kas tiešā veidā radušies, realizējot savas deputāta pilnvaras ikdienā. Deputātiem ir reāla iespēja saņemt gan dzīvokļa īres, gan transporta izdevumu kompensāciju. Šī kompensāciju sistēma ir izveidota ar mērķi, lai tie deputāti, kuri ir ievēlēti no pavisam attāliem Latvijas novadiem, finansiālā ziņā atrastos pilnīgi vienlīdzīgā situācijā ar tiem kolēģiem, kuri ir rīdzinieki. Maksimāli pieļaujamais kompensācijas apmērs ikvienam tiek noteikts individuāli, vadoties pēc viņa deklarētās dzīvesvietas. Princips ir pavisam vienkāršs – jo tuvāk Rīgai deputāts faktiski dzīvo, jo mazāks ir viņam iespējamās kompensācijas apmērs.
