Latvijas teātra un kino režisors, kā arī iemīļotais aktieris Intars Rešetins-Pētersons ir personība, kura vārds komentārus neprasa, taču viņa privātā dzīve vienmēr ir bijusi tīta nelielā noslēpumainības plīvumā. Lai gan sabiedrība pieradusi viņu redzēt mirdzam uz skatuves vai vadot populārus raidījumus, viņa un sievas Zandas mīlas stāsta pirmsākumi ir izrādījušies daudz neparastāki un cilvēcīgāki, nekā daudzi varētu iedomāties. Nesenā atklātā sarunā Intars nolēma atmest visus priekškarus un godīgi pastāstīt, kā tad īsti sākās viņu kopīgais ceļš, kas tagad jau mērāms daudzu gadu garumā.
Viss sākās laikā, kad Intars vēl tikai būvēja savu karjeru un meklēja savu vietu zem saules. Viņš neslēpj, ka liktenīgā iepazīšanās nenotika smalkā saviesīgā pasākumā pie šampanieša glāzēm, bet gan pavisam ikdienišķos un pat nedaudz neveiklos apstākļos. Tajā brīdī nevienam no viņiem nebija ne jausmas, ka šī nejaušā sastapšanās pāraugs dedzīgā mīlestībā un stiprā laulībā, kas spēs izturēt visus publiskās dzīves izaicinājumus. Intars atceras, ka Zanda viņu piesaistīja ar savu neizmērojamo mieru un dabisko šarmu, kas krasi kontrastēja ar aktiera profesijai raksturīgo nemieru un emocionālo sakāpinājumu.
Režisors emocionāli dalās atmiņās par to, ka viņu attiecību sākumposmā nebija nekādu grandiozu žestu. Tas bija stāsts par divu cilvēku lēnu un pamatīgu tuvināšanos. Viņš uzsver, ka tieši Zanda bija tā, kura viņā ieraudzīja ne tikai talantīgu mākslinieku, bet pirmām kārtām cilvēku ar visām viņa šaubām un vājībām. Šī patiesuma sajūta kļuva par pamatu visam, ko viņi ir uzbūvējuši līdz šim. Intars atzīst, ka sākums nebija viegls, jo abi bija spēcīgas personības ar saviem mērķiem un ambīcijām, taču tieši savstarpējā cieņa palīdzēja pārvarēt pirmos šķēršļus.
Runājot par savu sievu, Intara balsī jūtams neviltots siltums. Viņš apraksta mirkļus, kad sapratis – Zanda ir tā īstā un vienīgā. Tas nebija viens konkrēts zibšņa moments, bet gan virkne ikdienas notikumu, kuros viņš sajuta viņas nelokāmo atbalstu. Pat tad, kad darba grafiks bija pārpildīts un enerģijas krājumi izsmelti, mājās viņu gaidīja sapratne. Šī atzīšanās ir kā mīlestības vēstule sievietei, kura ir bijusi viņam blakus gan lielākajos triumfa brīžos, gan smagākajās neveiksmēs, paliekot uzticīga viņu kopīgajām vērtībām.
Šobrīd, skatoties atpakaļ uz aizvadītajiem gadiem, Intars Rešetins-Pētersons secina, ka viņu mīlas stāsts joprojām turpinās un katra diena tajā ieraksta jaunu lappusi. Viņš neslēpj prieku par to, ka viņiem ir izdevies saglabāt to īpašo dzirksteli, kas uzšķīlās pašā sākumā. Šī atklātība ir retums mūsdienu steidzīgajā pasaulē, un tieši tāpēc Intara stāstītais tik spēcīgi rezonē ar katru, kurš tic īstai un nesavtīgai mīlestībai. Viņu stāsts ir pierādījums tam, ka aiz katra veiksmīga vīrieša stāv vēl stiprāka sieviete, un Zanda ir tieši tāds cilvēks Intara dzīvē.
