Latvijas teātra un kino ikona Olga Dreģe pat savos 85 gados nebeidz pārsteigt ne uzticamos skatītājus, ne savus tuvākos līdzcilvēkus. Kamēr citi viņas vienaudži bauda mierīgas vecumdienas pie televizora ekrāniem, enerģiskā aktrise ir metusies iekšā pavisam jaunā un aizraujošā nodarbē. Šī kaislība viņas sirdī snaudusi jau gadu desmitiem, taču tikai tagad, sirmā vecuma briedumā, beidzot ir pienācis īstais brīdis to pilnībā izbaudīt un ļauties radošajam procesam.
Brīvajos mirkļos, kad pierimst aplausi koncertzālēs un aizveras teātra priekškars, Olga Dreģe nemeklē mieru dīkā. Viņa ir atradusi veidu, kā savu neizsīkstošo enerģiju pārvērst kaut kamā taustāmā un siltā. Aktrise ir sākusi kaislīgi adīt, taču tie nav parasti rokdarbi. Ja kāds domā, ka leģenda savās mājas sienās vienkārši ada klasiskas vilnas zeķes vai cimdus, tad viņš smagi kļūdās. Dreģes kundze šim procesam pieiet ar mākslinieces vērienu, radot unikālus darbus, kas atspoguļo viņas dabu – košu, pamanāmu un emocionālu.
Šī vēlme pēc rokdarbiem viņai nav radusies pēkšņi. Olga atzīst, ka jau sen, patiesībā gadiem ilgi, viņai bijusi vēlme iemācīties un darīt tieši šo, taču intensīvais darba grafiks, neskaitāmās lomas un mēģinājumi vienmēr nostūma personīgos hobijus otrajā plānā. Tagad, kad laika ritējums ir kļuvis mazliet rāmāks, viņa beidzot var apsēsties un veltīt stundas šai meditatīvajai nodarbei. Katrs valdziņš ir kā jauna loma, katrs raksts – kā stāsts no viņas bagātā mūža pieredzes.
Atmosfēra, kas valda ap aktrisi šajos brīžos, ir piepildīta ar mieru un reizē arī ar bērnišķīgu prieku par izdošanos. Viņa nebaidās no sarežģītiem tehniskiem paņēmieniem un labprāt eksperimentē ar materiāliem un krāsām. Tas viņai sniedz gandarījumu, ko nevar salīdzināt ar slavu uz skatuves. Tā ir privāta pasaule, kurā Olga Dreģe ir nevis dīva, bet gan sieviete, kas rada siltumu sev un saviem mīļajiem. Viņas jaunais hobijs ir pierādījums tam, ka sapņiem nav derīguma termiņa un vecums ir tikai skaitlis pasē, ja vien sirds joprojām alkst apgūt ko jaunu.
