Dailes teātra kuluāros pēdējās dienās valdīja neparasta spriedze, kas nu ir pāraugusi atklātā un visai skarbā sarunā. Teātra direktors Juris Žagars ir nācis klajā ar paziņojumu, kas licis aizturēt elpu ne tikai uzticīgajiem skatītājiem, bet arī visai mākslinieku saimei. Gaidītā izrāde “Krietnais cilvēks no Sečuānas”, kurai vajadzēja kļūt par sezonas spožāko dārgakmeni, pēkšņi un bez ierunām ir svītrota no repertuāra tieši pirms lielās pirmizrādes. Šāds lēmums teātra pasaulē ir pielīdzināms sprādzienam, jo ieguldītie resursi un aktieru sviedri nu ir palikuši aiz slēgtām durvīm.
Juris Žagars neslēpj, ka šis bijis viens no smagākajiem lēmumiem viņa direktora karjerā, taču viņš uzsver, ka kompromisi mākslā šoreiz nebija iespējami. Viņš skaidro, ka darba process pie izrādes, kuru iestudēja viesrežisors no Krievijas Dmitrijs Krimovs, nonāca strupceļā. “Mums tas nebija pieņemams,” strikti nosaka Žagars, norādot uz to, ka rezultāts, kas sāka iezīmēties mēģinājumu procesā, neatbilda ne teātra augstajām kvalitātes prasībām, ne tam vēstījumam, ko Dailes teātris vēlas nodot savai publikai šajā sarežģītajā laikā.
Atmosfēra teātra iekšienē bijusi nokaitēta līdz pēdējam. Žagars atklāj detaļas par to, ka režisora redzējums un darba metodes radīja nepārvaramu plaisu starp radošo komandu un teātra vadību. Lai gan sākotnēji cerības uz sadarbību ar pasaules līmeņa režisoru bija milzīgas, realitāte izrādījās daudz skarbāka. Direktors uzsver, ka viņa pienākums ir aizsargāt teātra vārdu un aktierus, nevis ļaut tapt izrādei, kas rada iekšēju pretestību un neatbilst institūcijas vērtībām. Tas nebija jautājums par naudu vai tehniskiem sīkumiem, bet gan par pašu būtību – par to, ko un kāpēc mēs rādām no skatuves
Šobrīd Dailes teātrī valda klusums pirms vētras, jo aktieriem, kuri mēnešiem ilgi dzīvoja šajā projektā, šis ir emocionāls trieciens. Tomēr Žagars ir nepielūdzams – labāk sāpīgs lēmums tūlīt, nekā neveiksme un vilšanās skatītāju acīs vēlāk. Viņš atzīst, ka teātris šajā situācijā cieš ievērojamus finansiālos zaudējumus, taču gods un mākslinieciskā integritāte esot stāvējusi augstāk par visu. Skatītājiem, kuri jau bija pasteigušies iegādāties biļetes uz izrādi, tiks atmaksāta nauda, taču rūgtuma garša par nenotikušo brīnumu vēl ilgi virmos gaisā. Šis gadījums kalpo kā atgādinājums, ka pat lielākās zvaigznes un režisori nevar garantēt panākumus, ja pazūd savstarpēja sapratne un kopīgs mērķis.
