Karaļa cienīgs templis vai vientulības patvērums? Samanta Tīna atver savas Kuldīgas mājas durvis un parāda to, ko citi slēpj

Kuldīgas sirds un šaurās, vēsturiskās vecpilsētas ieliņas šogad ieguvušas pavisam citu elpu, kopš tur uz dzīvi apmetusies dziedātāja Samanta Tīna. Viņa savu jauno mājvietu nesauc vienkārši par mājām, bet gan par savu personīgo templi – svētnīcu, kurā katrs stūris ir pašu rokām lolots, restaurēts un iekārtots pilnīgā harmonijā ar pagātnes elpu, pilnībā iztiekot bez profesionālu dizaineru palīdzības. Kopš šī gada marta šis vēsturiskais nams UNESCO aizsargājamajā teritorijā, kuram blakus līkumo romantiskā Alekšupīte, ir kļuvis par viņas drošības saliņu, kurā viņa saimnieko kopā ar savu pāris mēnešus veco meitiņu, kurai dziedātāja devusi divus vārdus.
Samanta Tīna gaidību laiku izvēlas pavadīt mierā un klusumā, 1188 play

Pirms neilga laika dziedātāja uzņēma savās mājās dzīvesstila mēnešgriezumā strādājošā žurnāla “Lauku māja” komandu, ļaujot plašākai sabiedrībai ielūkoties telpās, kas ikdienā slēptas no svešām acīm. Īpaša uzmanība pievērsta vienai no intīmākajām un emocionāli bagātākajām mājas vietām – Samantas guļamistabai, kurā nepārprotami valda karaliska un valdzinoša noskaņa. Interesanti, ka sākotnēji plāni bijuši citādāki: plānojot iekšdarbus, Samanta jau precīzi zināja, ka lielajā istabā, kurā nonāk uzreiz aiz sliekšņa, atradīsies viņas guļamistaba, lai viņa varētu mosties ar skatu uz plašajām ārdurvīm un pa tām pavērto skatu uz Svētās Annas baznīcu. Līdz meitiņas nākšanai pasaulē šī gada jūlijā viss tā arī bijis – vietā, kur šobrīd lepni stāv masīva kumode, toreiz gulēja pati mājas saimniece, kamēr gala istabā, kas tagad pielāgota abu ērtībām un rāmieram, tolaik atradās ēdamzāle.

Rudens iestāšanās Samantai nav vienkārši gadalaiku maiņa, bet gan dziļi personisks un gaidīts laiks. Vakara dzestrums, viegla melanholija gaisā, iedegtas sveces un kluss krakšķis plītī vai krāsnī – tas viss viņai atsauc atmiņā bērnības gadus Tukumā, kad mājās vēl nebija tekoša ūdens, krāsnis tika kurinātas ar malku, bet uz plītiņas vienmēr smaržoja cepti kartupeļi un ziemas vakaros tika žāvēti zābaki un sildītas nosalušas pēdas. Jaunības dienās, tiecoties uz Rīgu un sapņojot par lielu dzīvi, viņa par šīm atmiņām un vienkāršo bērnību šausmīgi kautrējusies, taču šodien, gadiem ejot, viņa ar pilnu pārliecību apzinās, ka tā ir milzīga, neatsverama vērtība, kas veidojusi viņas patieso būtību.

Šī gada pavasarī mājas durvis tika vērtas arī sabiedrībai labi pazīstamajam šovam “Slavenības. Bez filtra” un vadītājam Andrim Bulim, kuram Samanta atklāja gan ikdienas izaicinājumus, dzīvojot stingru noteikumu un prasību pilnā UNESCO zonā, gan to, ko nozīmē atjaunot vecu namu, saglabājot tā autentisko garu un nezaudējot vēsturisko identitāti. Katrs solis šajās mājās ir stāsts par dziedātājas iekšējo spēku, mātes maigumu un nepārtrauktu meklējumu pēc miera, ko Kuldīgas senatnīgā aura viņai beidzot ir sniegusi.

Videos from internet