Ir pagājuši tieši divi gadi, kopš Latvijas aktieru saimi un skatītāju sirdis satricināja negaidīta un neticami skumja ziņa. Aktieris un režisors Ivars Lūsis, kuru miljoniem skatītāju iemīlēja kā stalto un raksturā stingro staļļa puisi Krisu leģendārajā seriālā UgunsGrēks, devās mūžībā, atstājot aiz sevis neaizpildāmu tukšumu. Viņam bija tikai 55 gadi — vecums, kad mākslinieks ir pašā spēku briedumā, pilns ideju un radošu ieceru. Liktenīgais 2024. gada 8. aprīļa rīts sākās kā parasta darba diena, taču tas kļuva par pēdējo cēlienu viņa dzīves izrādē.
Ivara dzīvesbiedre, aktrise Jūlija Ļaha, daloties savās sāpēs, atklājusi detaļas, kas liek aizžņaugties kaklam. Viss noticis tik strauji, ka pat mediķi vēlāk atzinuši — mākslinieks, visticamāk, pat nepaspēja apjēgt, ka nāve jau ir klāt. No rīta viņam pēkšņi kļuva slikti, un dažu sekunžu laikā viss bija beidzies. Reanimatologi cīnījās, taču liktenis bija nepielūdzams. Viņš aizgāja savās mājās, miegā, tā arī nepamostoties jaunai dienai, kas viņu gaidīja ar jauniem studentiem un jauniem mēģinājumiem Daugavpils teātrī.
Ivars Lūsis nebija tikai seriālu zvaigzne. Viņa radošais mantojums ir milzīgs — no Liepājas teātra direktora krēsla līdz smalki izstrādātām izrādēm bērniem un pusaudžiem, kas plūca laurus Spēlmaņu naktī. Viņa talants bija daudzšķautņains, un sadarbība ar Daugavpils teātri, kas sākās pirms vairāk nekā desmit gadiem, bija kļuvusi par viņa otro ģimeni. Viņa pēdējā dāvana skatītājiem un mīļotajai sievietei bija izrāde Sniega gūstā, kas pirmizrādi piedzīvoja tieši viņa 55. jubilejā — nepilnus divus mēnešus pirms traģiskā rīta.
Tagad, pēc diviem gadiem, Jūlijai un visiem Ivara cienītājiem palikušas tikai atmiņas un klusums, kas kliedz. Viņa dārzā joprojām tiecas pretī saulei dēsti, kurus viņš nepaspēja izaudzēt, un mežā pie mājām šalc koki, par kuru likteni viņš tik ļoti pārdzīvoja savās pēdējās dzīves dienās. Viņa pelni atdusas dzimtajos Skrīveros, bet gars joprojām mājo katrā lomā un katrā iestudējumā, ko viņš paspēja dāvāt šai pasaulei. Tas bija kluss, bet neizdzēšams gājiens cauri Latvijas teātra vēsturei, kas aprāvās pusvārdā.
