Dziedātāja Normunda Rutuļa ģimenē izskanējis ļoti personisks un emocionāli piesātināts stāsts, kas neatstāj vienaldzīgu. Mākslinieka mamma atklāti runājusi par savu pēdējo vēlēšanos – par to, kādu dziesmu viņa vēlas dzirdēt savās bērēs. Šis lēmums nav nejaušs, un tajā slēpjas dziļas sajūtas, atmiņas un īpaša saikne starp māti un dēlu.
Viņa neslēpj – šis jautājums viņai ir svarīgs un pārdomāts. Dzīves gaitā uzkrātās emocijas, piedzīvotais un attiecības ar Normundu ir veidojušas šo izvēli. Tieši tāpēc viņa skaidri zina, ka vēlas, lai viņas pēdējā ceļā skanētu dziesma, kuru izpildīs viņas paša dēls. Tas nav tikai muzikāls priekšnesums – tā ir personīga atvadu valoda, kas runā bez vārdiem.
:format(webp)/nginx/o/2018/07/17/10799491t1h2ac6.jpg)
Normunda Rutuļa mamma atzinusi, ka viņai svarīgi, lai šis brīdis būtu piepildīts ar jēgu, nevis tikai formāls rituāls. Viņas izvēlētā dziesma sevī ietver īpašu nozīmi – tā saistās gan ar ģimenes atmiņām, gan ar sajūtām, kuras grūti izteikt ikdienas sarunās. Tieši tāpēc viņa uzskata, ka šī dziesma spēs pateikt vairāk nekā jebkuri vārdi.
Šis atklājums izgaismo arī mātes un dēla ciešo saikni. Normunds viņai nav tikai sabiedrībā zināms mākslinieks – viņš ir dēls, kura balsī viņa jūt drošību, siltumu un tuvību. Tieši šī iemesla dēļ viņa vēlas, lai viņas aiziešanas brīdī skanētu tieši viņa izpildījums.
/nginx/o/2021/12/23/14276710t1h4b04.jpg)
Šāda vēlēšanās liek aizdomāties arī par to, cik svarīgi ir runāt par lietām, kuras bieži tiek noklusētas. Dzīve ir pilna ar emocijām, kuras ne vienmēr paspējam izteikt, un dažkārt tieši mūzika kļūst par tiltu starp cilvēkiem. Normunda Rutuļa mamma ir izvēlējusies šo tiltu izmantot līdz pat pēdējam mirklim.
Šis stāsts ir ne tikai par konkrētu dziesmu vai vienu vēlēšanos. Tas ir par attiecībām, par uzticēšanos un par to, kā cilvēks vēlas tikt atcerēts. Un, iespējams, tieši šādas atklātas sarunas palīdz saprast, cik nozīmīgi ir vārdi, ko pasakām – un arī tie, kurus atstājam mūzikai.
