Slavenā džeza dziedātāja Beāte Zviedre un viņas vīrs, diriģents Jānis Liepiņš, ir viens no Latvijas sabiedrisko attiecību pāriem, kas lauž stereotipus par tradicionālo laulību. Lai gan viņi ir precējušies jau deviņus gadus, pāris apzināti izvēlas nedzīvot kopā ikdienā, neskatoties uz to, ka oficiāli ir laulībā un savstarpēji saistīti cilvēki. Beātes un Jāņa stāsts ir kļuvusi par sarunu tematu sabiedrībā, jo daudzi joprojām uzskata, ka laulība automātiski nozīmē kopīgu mājvietu un visu laiku pavadīšanu vienam otra tuvumā.
Beāte atklāj, ka šī situācija viņai nav sveša un ka viņa patiesi ir iemācījusies dzīvot ar Jāņa prombūtni. Viņas vīrs jau septīto sezonu strādā kā pirmais kapelmeistars Manheimas Nacionālajā teātrī Vācijā, un tas nozīmē, ka viņš pavada lielāko daļu laika ārpus Latvijas robežām. Beātes dzīve Rīgā ir pilna radošu pienākumu, koncertu un ģimenes pienākumu, bet tie retie brīži, kad viņiem izdodas būt kopā, ir kļuvuši par īpašu svētku laiku, ko abi novērtē dziļi un sirsnīgi.
Jānis, kurš ir komponista Zigmara Liepiņa dēls, komentē, ka būt kopā vai atsevišķi viņiem nav grūtību: “Mums abiem nav grūti būt kopā un nav grūti – atsevišķi.” Viņš norāda, ka ir daudzi, kam laulība nozīmē dzīvi starp valstīm vai ilgas prombūtnes, piemēram, tālbraucējiem un kuģu kapteiņiem, un daudzos gadījumos attiecību izaicinājumi ir krietni lielāki nekā tas, ko piedzīvo viņi.
Pāris arī dalās savā pieejā mūsdienu attiecībām, kur elastība un savstarpēja sapratne ir svarīgākas par tradicionālām normām. Beāte sola, ka, kad viņas darba līgums beigsies nākamajā vasarā, viņa apsver iespēju kļūt par brīvmākslinieci, lai pavadītu vairāk laika kopā ar Jāni. Viņas izvēle liecina, ka mīlestība un cieņa var pastāvēt arī tad, ja ģimenes locekļi neatrodas vienā fiziskā telpā visu laiku.
Šis stāsts parāda, ka mūsdienu laulība var izskatīties ļoti dažādi – tai nav jāatbilst vienam standartam. Beāte un Jānis, šķiet, ir atraduši līdzsvaru starp profesionālo attīstību un personīgo attiecību kvalitāti, pierādot, ka reizēm laime nenāk no fiziskas tuvuma, bet gan no savstarpējas izpratnes un atbalsta.
