Kamēr jaunākā ekspedīcijas “Ārpus zonas” sezona ar nosaukumu “Everesta ēnā” jau atrodas uz karstā montāžas galda, solot skatītājiem neaizmirstamus un elpu aizraujošus mirkļus, aiz kadra palikušas daudz dziļākas un intīmākas emocijas. Pati Kristīne Garklāva neslēpj, ka viņai jau sen gruzdēja vēlēšanās pateikt lielu un neviltotu paldies visām tām apbrīnojamajām sievietēm un meitenēm, kuras reiz teica liktenīgo “JĀ” šiem pavisam neparedzamajiem un bieži vien bīstamajiem zonas piedzīvojumiem.
Katrs rīts augstkalnē vai skarbajos apstākļos sākas vienādi – sildoties saburzītajos guļammaisos un drebinoties dzestros rīta agrumos, dalībnieces saskatās, lai ar vieglu ironiju un smaidu lūpās viena otrai pajautātu to pašu mūžīgo jautājumu: nu, kur mēs atkal esam iekūlušās?! Šie brīži, kuros mijas fizisks nogurums, neziņa un adrenalīns, kļūst par īstu rakstura pārbaudi, kurā krīt visas maskas un sabiedrības uzspiestās lomas.
View this post on Instagram
Atskatoties uz piedzīvoto un izanalizējot jau piektās sezonas dziļākās atziņas, Kristīne nāk klajā ar spēcīgu secinājumu – Latvijas ziemeļmeitas, goda vārds, ir patiess spēka centrs. Viņas ir neapturamas, neticami spēcīgas, gaišas un tik nesatricināmi stipras, ka šķiet, jebkurš šķērslis un pārbaudījums ir viņām pa spēkam. Par katru no šīm sievietēm varētu sarakstīt veselu grāmatu vai garu stāstu, jo viņas katra atsevišķi un visas kopā ir absolūti pelnījušas vislielāko cieņu un atzinību.
View this post on Instagram
Tas nav tikai stāsts par fizisku izturību vai spēju soļot pretī nezināmajam. Tas ir milzīgs paldies par iedvesmu, par drosmi vienkārši būt pašām – pat tad, ja rīta agrumā skatiens spogulī rāda aizpampušas acis, un brīžos, kad ceļš kļūst neciešami grūts un smags. Īstais spēks neslēpjas tikai muskuļos vai gribasspēkā, bet gan beznosacījuma mīlestībā citam pret citu, spējā dot šo gaismu gan savējiem, gan visai pasaulei. Tās ir saiknes, kas veidojas ekstremālos apstākļos un paliek uz mūžu – īstas māsiņas for life, par kuru klātbūtni dzīvē var just tikai dziļu un patiesu pateicību. Galu galā šis stāsts sniedzas daudz tālāk par vienu konkrētu projektu, noslēdzoties ar sirsnīgu pateicību visām tām neticami kolosālajām sievietēm, kuras jebkādā veidā ir nonākušas un palikušas viņas personīgajā dzīves aplī.
