Simts gadu garumā izdzīvots mūžs, kas sevī nesa gan neiedomājamas cilvēciskās ciešanas, gan nezūdamu gaišumu un apņēmību saglabāt vēsturisko patiesību. Latvija un visa vēsturnieku pasaule atvadās no izcilā un dziļi cienītā Marģera Vestermaņa, kura dzīvesgājums apstājies simtā mūža gada virsotnē. Par viņa aiziešanu mūžībā oficiāli paziņojis muzejs “Ebreji Latvijā”, kuru viņš pats savulaik dibināja un ilgus gadus vadīja, ieliekot fundamentālus pamatus tautas piemiņas saglabāšanai un nākamajām paaudzēm nesamairotā liecību krājumam.
Marģers Vestermanis dzimis 1925. gada 18. septembrī Rīgā, un viņa agrīno jaunību nežēlīgi satricināja Otrā pasaules kara šausmas. Būdams ebrejs, viņš tika ieslodzīts Rīgas geto, kur ikviena diena bija cīņa par pašu eksistenci un fizisko izdzīvošanu. Viņš izgāja cauri holokausta elles lokiem, spējot saglabāt gan dzīvību, gan skaidru prātu un morālo stāju. Šis traģiskais pagrieziena punkts kļuva par viņa tālāko dzīves misiju – visu savu apzinīgo mūžu viņš veltīja Latvijas ebreju kopienas vēstures izpētei, holokausta upuru piemiņas godināšanai un sabiedrības vēsturiskās atmiņas modrināšanai, neļaujot klusumam un aizmirstībai pārklāt tumšākās lappuses.
Savu neskaitāmo pētījumu augļus viņš nodeva sabiedrībai caur zinātniskiem rakstiem un grāmatām, kas kļuva par neaizstājamiem avotiem akadēmiskajās aprindās. Viņa ieguldījums sniedzās tālu aiz personīgajiem pētījumiem – no 1998. līdz 2019. gadam Vestermanis darbojās Latvijas Vēsturnieku komisijā, kur ar milzīgu pašaizliedzību un skrupulozitāti pievērsās tieši Latvijas ebreju vēstures dokumentēšanai un holokausta izpētes baltajiem plankumiem. Par viņa izcilo veikumu valsts un sabiedrības labā viņš tika pagodināts ar augstiem apbalvojumiem, kļūstot par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, kā arī saņemot Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu. Tagad viņa atstātais mantojums paliek kā mūžīgs a
