Atzītais un vienmēr sabiedrības uzmanības lokā esošais diriģents Ainārs Rubiķis šajās dienās piedzīvo īpašu dzīves posmu. Atzīmējot savu 48. dzimšanas dienu, mākslinieks atklājis, ka pēc visnotaļ saspringta un izaicinājumiem bagāta gada, kurā nācies saskarties ar dažādiem personiskiem sarežģījumiem, beidzot ir atradis iekšējo mieru un harmoniju. Viņa smaids un enerģija, kas bija vērojama nesenā pasākumā, skaidri liecina par to, ka smagākais laiks ir aiz muguras.
Rubiķis neslēpj prieku par to, ka šo nozīmīgo dienu viņam izdevies sagaidīt dzimtenē. Latvijas vasara diriģentam ir īpaši tuva, ko apliecina arī viņa aizraušanās ar peldēšanos. Viņš atminas bērnības tradīcijas, kad kopā ar brāli peldsezona tika atklāta jau agrā maijā, tādēļ pašreizējā ūdens temperatūra Baltijas jūrā viņam šķiet patīkami silta un uzmundrinoša. Šī atgriešanās pie savām saknēm un vienkāršajiem dzīves priekiem sniedz viņam nepieciešamo līdzsvaru.
Vaicāts par savu pašsajūtu un to, kā viņam klājas pēc garāka pārbaudījumu perioda, diriģents atbild ar zināmu pārsteigumu par šo jautājumu aktualitāti, taču uzsver: «Es mīlu šo dzīvi, jūtos sev piederīgs.» Viņš atzīst, ka vientulības sajūta, kas, iespējams, kādu laiku bija mākusies virsū, tagad ir pilnībā izgaisusi. Šo pozitīvo pārmaiņu pamatā ir atkalapvienošanās ar uzticamiem draugiem, ar kuriem kopā piedzīvots daudz – gan priekos, gan bēdās.
Ainārs ar siltumu balsī piemin savus tuvākos domubiedrus, tostarp mūziķi Jāni Aišpuru, ar kuru kopīgi dziedāts leģendārajā korī «Kamēr…», kā arī Aigaru Dinsbergu, ar kuru bieži sastopas pastaigās Uzvaras parkā. Šīs tikšanās un vienkāršās sarunas ir kļuvušas par viņa jaunā dzīves posma stūrakmeņiem. Diriģents vairs netiecas pēc ārišķīgām izklaidēm, bet gan izbauda patiesu klātbūtni un atbalstu, ko sniedz veci un pārbaudīti draugi. Šobrīd Rubiķis burtiski laižas dejā, baudot katru mirkli, ko viņam piedāvā dzīve, atzinību un mūziku, kas vienmēr bijusi viņa sirdslieta. Viņš ir gatavs jauniem radošiem izaicinājumiem un skatās nākotnē ar atvērtu sirdi, apliecinot, ka īsts spēks slēpjas spējā no jauna iemīlēt savu dzīvi pēc jebkuriem dzīves pavērsieniem.
