Viņa nav vienkārši kārtējā meitene ar mikrofonu rokās. Alise Haijima ir dzīvs pierādījums tam, ka mūzika patiesībā ir kas vairāk par notīm un ritmu – tā ir trausla, taču neiznīcināma saite starp divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Rīgas Dzemdību namā dzimusī meitene, kura savu bērnību un agrīnos pusaudža gadus pavadīja tālu prom, Japānā, šobrīd ir viena no spilgtākajām personībām pašmāju mūzikas arēnā. Bet vai mēs patiešām zinām, kas slēpjas aiz viņas eksotiskā tēla un skatuviskās pārliecības?
Alises stāsts sākās vēl pirms viņa sasniedza gada vecumu, kad ģimene devās uz Japānu. Tur, starp divām valodām un divām fundamentāli atšķirīgām kultūrām, veidojās viņas identitātes kodols. Tā nav tikai biogrāfiska detaļa, ko izmantot intervijās; tā ir viņas eksistences pamats. Kad 2009. gadā Alise atgriezās Latvijā, viņa vairs nebija tā pati meitene, kas aizbrauca. Viņa atgriezās kā jauniete, kura mēģina saprast, kur īsti atrodas viņas mājas. Tā bija drosmīga pielāgošanās, pastāvīga balansēšana starp japānisko izcelsmi un latvisko piederību, ko viņa tik ļoti vēlējās pasvītrot arī savā “Supernovas” uzstāšanās laikā.
Tomēr visemocionālākais aspekts Alises dzīvē ir viņas tēvs Satoru. Viņš bija muzikāla dvēsele, kura paša talants un sapnis par lielo skatuvi palika nepiepildīts. Dzīves apstākļi, Japānas sociālais spiediens un pienākums nodrošināt ģimeni uzlika krustu viņa trombonista karjerai, kas varēja aizvest līdz pat studijām Amerikā. Tagad, raugoties uz Alisi, mēs redzam ne tikai dziedātāju, bet arī tēva nepiepildītā sapņa turpinājumu. Katra Alises nots, katra uzstāšanās uz lielās skatuves ir sava veida veltījums Satoru – sapnis, kas ieguvis citu formu un turpina dzīvot meitas balsī.
Publiskajā telpā Alise sevi pieteica vēl 19 gadu vecumā, stājoties pretī “X Faktora” pirmajam lielajam pārbaudījumam. Tas bija nežēlīgs kristīšanas brīdis – pastāvīga vērtēšana, sociālo tīklu skarbā kritika un nemitīga salīdzināšana ar citiem. Daudzi tik agrā vecumā lūztu, taču Alise izvēlējās augt. Viņa neatļāvās tikt ielikta šaurā “japāņu dziedātājas” rāmī. Viņa gribēja būt vienkārši Alise, kura caur savu mākslu runā par dažādību un harmoniju.
Gadu gaitā viņa ir pierādījusi, ka nav vienas sezonas zvaigzne. Pēc dalības šovos viņa aktīvi turpina attīstīt savu diskogrāfiju, izdodot tādus singlus kā “Tricky”, “Dejo ar mani” un “Izvēles”. Mūsdienās ar balsi vien vairs nepietiek, un Alise to lieliski saprot. Viņa ir ne tikai mūziķe, bet arī satura veidotāja un personība, kura apzināti veido savu vizuālo stāstu. Viņa nav kļuvusi par masku – viņa ir izmantojusi savu daudzpusīgo pieredzi, lai kļūtu par to, kas viņa ir šodien: sieviete, kura nebaidās atklāt gan savu latvisko, gan japānisko pusi, radot unikālu skanējumu, kas neatstāj vienaldzīgus.
