Latvijas kino leģenda Varis Brasla un viņa dzīvesbiedre aktrise Vizma Kalme kopā aizvadījuši jau neticamus 56 gadus, taču šajā šķietami idilliskajā savienībā slēpjas kāds profesionāls noslēpums, kas daudziem varētu šķist pat netaisnīgs. Režisors beidzot ir izlēmis atklāti un bez izlikšanās paskaidrot, kāpēc viņš savai mīļotajai sievietei visas garās karjeras laikā tā arī nekad nav uzticējis nevienu galveno lomu savās filmās. Šis stāsts nav par talanta trūkumu, bet gan par dzelžainiem principiem un liktenīgu satikšanos, kas sākās tālajā Pēterburgā.
Viss aizsākās brīdī, kad abi vēl bija jauni un ambiciozi. Varis atceras kādu īpašu vakaru Pēterburgā, kad tur koncertēja leģendārais japāņu kvartets Melnās pīles. Ar milzīgām pūlēm, izmantojot visus iespējamos sakarus un “blatu”, viņam izdevās dabūt kārotās biļetes, lai uzaicinātu Vizmu uz šo koncertu. Tas bija romantisks kulminācijas punkts, pēc kura abu ceļi uz kādu laiku negaidīti šķīrās – Vizma palika turpināt studijas metropolē, bet Varis atgriezās Latvijā. Tomēr, kā pats režisors tagad atzīst, tas, kas ierakstīts zvaigznēs, nav izdzēšams. Liktenis viņus atkal saveda kopā, lai izveidotu vienu no stabilākajām savienībām mūsu mākslas pasaulē.
Tomēr darba laukumā romantika beidzās. Varis Brasla nekad nav slēpis savu skarbo nostāju: viņš uzskata, ka režisora un aktrises privātās attiecības nedrīkst kļūt par iemeslu privilēģijām. Šī iemesla dēļ Vizma, būdama talantīga māksliniece, palika sava vīra lielo ekrāna darbu ēnā, saņemot tikai epizodiskas vai otrā plāna lomas. Tas bija apzināts un godīgs lēmums, lai neviens nevarētu pārmest protekcionismu. Režisors atzīst, ka šāda pieeja prasa milzīgu savstarpēju sapratni, jo ne katra sieviete spētu samierināties ar faktu, ka vīrs viņu “neredz” galvenajā lomā.
Šodien, atskatoties uz kopā pavadīto pusgadsimtu, Brasla neslēpj emocijas par to, cik smagi reizēm nācies pieņemt lēmumus, kas ietekmē ne tikai filmu, bet arī mājas mieru. Viņu kopdzīvē ir bijuši arī skumji mirkļi – sapnis par bērnu tā arī palika nepiepildīts, un šī smeldze caurvij abu stāstu. Taču tieši šī atklātība un spēja godīgi runāt par sāpīgām tēmām ir tas, kas noturējis viņus kopā piecus gadu desmitus. Varis joprojām ir pārliecināts, ka viņa lēmums nedot sievai galvenās lomas bija pareizs, saglabājot tīru gan mākslu, gan viņu abu mīlestību, kas izturējusi laika pārbaudi.
