Parīzes sarkanais māls atkal ir sajutis to īpašo enerģiju, ko spēj radīt tikai viņa – mūsu pašu Aļona Ostapenko. Latvijas tenisa zvaigzne, kura 2017. gadā šeit pat izcīnīja savu vēsturisko titulu, ir atgriezusies ar tādu jaudu, ka pat vispārliecinātākie skeptiķi ir palikuši mēmi. Šoreiz viņas ceļā stājās pasaules otrā rakete Karolīna Plīškova, taču čehiete pat nenojauta, ka viņa kļūs par galveno varoni Ostapenko rīkotajā tenisa paraugstundā.
Mačs sākās zem slēgtā Filipa Šatriē korta jumta, radot teju vai gladiatoru cīņas atmosfēru. Kamēr ārā virs Parīzes pēc lietainām dienām beidzot parādījās zilās debesis, kortā valdīja īsta vētra. Ostapenko spēle bija ne tikai agresīva, bet arī pārsteidzoši disciplinēta. Viņa burtiski bombardēja pretinieci ar saviem slavenajiem sitieniem pa līnijām, atstājot Plīškovu bez jebkādām cerībām uz glābiņu. Rezultāts 6-4, 6-2 daiļrunīgi atspoguļo to dominanci, ko rīdziniece nodemonstrēja šajā spēlē.
Aļona pēc uzvaras neslēpa, ka šoreiz viņas plāns bija skaidrs – izmantot Plīškovas lēno pārvietošanos un neļaut viņai diktēt savus noteikumus ar servi. „Es centos būt agresīva, bet tajā pašā laikā nepieļaut pārāk daudz kļūdu,” smaidot atzina 23 gadus vecā tenisiste. Un viņai tas izdevās izcili. Ja 2017. gada triumfa laikā viņas spēle bieži vien atgādināja loteriju, tad tagad mēs redzam nobriedušu atlēti, kura prot lietot arī „dropšotus” un gudras serves, kad tas nepieciešams.
Statistika ir nepielūdzama – 27 tīri uzvarētas izspēles pret Plīškovas deviņām. Čehu zvaigzne, kura šajā sezonā jau cīnījās ar augšstilba traumu, izskatījās apmulsusi un nespēja atrast pretlīdzekļus Aļonas bezbailīgajam stilam. Ostapenko, kura pēdējos gados piedzīvoja smagu kritumu rangā, noslīdot pat līdz 83. vietai, beidzot ir atpakaļ uz uzvaras takas. Viņa neskatās atpakaļ un nevēlas dzīvot tikai atmiņās par savu lielo uzvaru – viņas mērķis ir atgriezties elites desmitniekā un pierādīt, ka 2017. gads nebija nejaušība.
Tagad visa uzmanība tiek vērsta uz nākamo kārtu, kur pretī stāsies vai nu amerikāniete Slouna Stīvensa, vai spāniete Paula Badosa. Taču skaidrs ir viens – kad Ostapenko ir „uz viļņa”, Roland Garros kļūst par viņas personīgo skatuvi. Visa tenisa pasaule tagad saspringti vēro: vai tiešām Aļona ir gatava vēlreiz pacelt virs galvas prestižo trofeju? Emocijas, asaras un bezgalīga drosme – tas ir tas, ko mums dāvā Ostapenko, un šī uzvara pār Plīškovu ir tikai sākums jaunam, aizraujošam stāstam.
