Latvijas hiphopa krusttēvs Gustavo, kuru mūsdienās daudzi pazīst kā Arstarulsmirus, beidzot ir pārtraucis klusēšanu par kādu neticami provokatīvu un pat apkaunojošu gadījumu no savas karjeras pirmsākumiem. Dokumentālās filmas Jo dzīve ir batls pirmizrādē mākslinieks dalījās ar atmiņām, kas liek nosarkt pat visdrosmīgākajiem faniem. Tas nebija parasts koncerts, bet gan īsts izdzīvošanas un nekaunības pārbaudījums, kas norisinājās tālajā Krievijā.
Viss sākās deviņdesmito gadu beigās vai pašā tūkstošgades mijā, kad Gustavo kopā ar toreizējo kulta grupu Fact devās nelielā, bet dēvētā par mini tūrītē pa kaimiņvalsts plašumiem. Viņu ceļš veda uz pašiem austrumiem, un tūres tālākais punkts bija Ufa. Tieši tur, mežonīgajā un neparedzamajā Krievijas atmosfērā, mūziķi nolēma sarīkot kaut ko tādu, ko vietējā publika vēl ilgi nespēja aizmirst. Tas bija vārdu duelis, kurā likmes bija augstākas nekā jebkad agrāk – mūziķi sacentās frīstailā uz izģērbšanos.
Gustavo atceras, ka gaisotne bija nokaitēta līdz pēdējam. Katrs neveiksmīgs vārds, katra aizķeršanās improvizācijā nozīmēja vienu apģērba gabalu mazāk. Reperis neslēpj, ka tas bija neprātīgi jautri, taču vienlaikus arī bīstami un savādi. Iedomājieties skatuvi, uz kuras divi vīrieši nikni cīnās ar vārdiem, kamēr apģērbs krīt viens pēc otra. Gustavo atzīst, ka šis “šovs” ilga aptuveni divdesmit minūtes vai pat pusstundu, un rezultāts bija vairāk nekā atklāts.
Šī stindzinošā un karstā priekšnesuma finālā abi mūziķi stāvēja uz skatuves prožektoru gaismā, palikuši tikai apakšveļā. Ufas iedzīvotājiem, kuriem frīstails pats par sevi tolaik bija eksotisks jaunums, ieraudzīt Latvijas zvaigznes gandrīz pilnīgi kailas bija īsts kultūršoks. Gustavo tagad ar smaidu sejā analizē šo situāciju, norādot uz toreizējo kontekstu – tas bija laiks, kad robežas starp atļauto un neprātīgo bija gandrīz izdzisušas. Viņi stāvēja tur, apenēs, tūkstošiem kilometru no mājām, un vienkārši baudīja šo mirkli, kas tagad ir ierakstīts Latvijas mūzikas vēstures visnepiedienīgākajās lappusēs. Šis gadījums spilgti pierāda, ka Gustavo ceļš uz slavu nav bijis tikai rožu ziedlapām kaisīts, bet gan pilns ar neprātīgiem lēmumiem un publisku atkailināšanos šī vārda vistiešākajā nozīmē.
