Brīdī, kad komandai bija visvairāk nepieciešams kāds, kurš uzņemsies atbildību, Kristaps Porziņģis iznāca laukumā un izdarīja tieši to, ko no viņa gaidīja. Spēlē pret Vašingtonas komandu viņš ne tikai iedvesmoja līdzjutējus, bet arī aizveda Goldensteitas vienību līdz svarīgai uzvarai ar rezultātu 131:126. 28 gūtie punkti un pieci precīzi tālmetieni kļuva par vakara spilgtāko akcentu, īpaši izšķirošajās ceturtās ceturtdaļas minūtēs, kad spriedze sasniedza maksimumu.
Tomēr aiz šī spožā snieguma slēpās kas negaidīts. Pēc spēles Porziņģis neizvēlējās triumfēt vai slavēt savu precizitāti. Tieši pretēji — viņš atklāti atzina, ka metiens vēl nemaz nejūtas tā, kā tam vajadzētu būt. Viņa vārdi bija neparasti godīgi: pat pēc pieciem trāpītiem trīspunktniekiem viņš uzskatīja, ka vēl ir tālu no sava labākā līmeņa. Šī atklātība izraisīja dažādas reakcijas — vieniem tas šķita satraucoši, citi to uztvēra kā zīmi, ka viņā slēpjas vēl lielāks potenciāls.
Tieši šis moments piešķir visam notikumam papildu intrigu. Ja spēlētājs, kurš tikko aizveda komandu līdz uzvarai ar iespaidīgu statistiku, pats jūt, ka vēl nav savā optimālajā formā — kas notiks, kad viņš to sasniegs? Komandai, kas cīnās par vietu izslēgšanas spēļu zonā un kurai priekšā vēl vairākas izšķirošas spēles, šāds potenciāls var kļūt par izšķirošo faktoru.
Porziņģis Goldensteitas sastāvā nonāca februārī, kad komanda jau cīnījās ar nopietnām problēmām. Traumas un iztrūkumi bija kļuvuši par ikdienu — Stefens Karijs ilgstoši nebija devies laukumā, bet citi spēlētāji arī izkrita no ierindas. Šādā situācijā katrs spēlētājs, kurš spēj uzņemties iniciatīvu, kļūst īpaši svarīgs.
Spēle pret Vašingtonu nebija ideāla. Bija kļūdas, bija brīži, kad pārsvars tika zaudēts un pretinieks pietuvojās bīstami tuvu. Trešajā ceturtdaļā komanda piedzīvoja kritumu, kas gandrīz maksāja uzvaru. Taču ceturtajā ceturtdaļā viss mainījās — Porziņģis kopā ar komandas biedriem pārņēma kontroli un noslēdza spēli savā labā.
Šī uzvara kļuva par trešo pēc kārtas, kas komandai ir īpaši nozīmīgi šajā sezonas posmā. Interesanti, ka iepriekš līdzīga uzvaru sērija tika sasniegta laikā, kad sastāvs bija pilnībā vesels. Tagad, neskatoties uz problēmām, komanda atkal sāk uzņemt tempu.
Un tomēr visam fonā joprojām ir viens jautājums, kas nepazūd — kad atgriezīsies Karijs un kā tas mainīs komandas spēli? Porziņģis pats neslēpj, ka gaida šo brīdi, jo tas var pilnībā izmainīt dinamiku laukumā. Ja viņa pašreizējais sniegums jau palīdz komandai uzvarēt, tad kopā ar līderi tas var kļūt vēl bīstamāks.
Šobrīd viss ir kustībā — uzvaras nāk, forma pamazām uzlabojas, bet pats spēlētājs joprojām jūt, ka tas nav maksimums. Un tieši šī sajūta rada vislielāko intrigu par to, kas vēl sekos.
