No paša pirmā brīža, kad “X Faktors” atgriezās ekrānos un studijas gaisā valdīja spriedze, Rīgas 20 gadus vecā dziedātāja Emilija Bērziņa izcēlās kā visbļāvētākā favorīte — ne tikai skatītāju vidū, bet arī žūrijas vērtējumā ar trim skatītāju simpātiju balvām un nepārtrauktu mentoru laipnību, kas lika domāt — viņas panākumi šajā šovā ir paredzami. Taču šis favorītes stāvoklis raisīja saviļņojošas un ļoti skaļas reakcijas arī ārpus pozitīvās fanu bāzes.
Vienu no visneparastākajām un vienlaikus skandalozākajām reakcijām izpauda reperis Artūrs Eduards Breģis, pazīstams kā Grafomāns — cilvēks, kurš nav ierasts klusēt par lietām, kuras viņam šķiet netaisnīgas. Viņš publiski pauda, ka visa šova gaita it kā ir strukturēta tā, lai virzītu tieši Emiliju uz uzvaru, radot iespaidu, ka pārējie talanti tikai piedalās “cirkā” bez godīgas sacensības iespējas.
Grafomāns rupji izteicās: viņš uzskata, ka šovs ir kļuvis par vietu, kur performanču objektīvā kvalitāte vairs nav galvenais kritērijs — pietiek ar iespaidu un sabiedrības vērtējumu, lai iegūtu galvenās balvas tuvību. Viņa komentāri sociālajos tīklos bija asa pieskaņa — tāda, kas mainīja sarunu toni no parasta talantu konkursa uz skandalozu diskusiju par godīgumu, objektivitāti un izaicinājumu nozīmi šovbiznesā.
Tikmēr pats šova favorītes ceļš turpinājās netraucēti. Emilija, neskaitot ārējos trokšņus un kritikas vilni, palika pilnīgi fokusēta uz savu uzstāšanos un izaugsmi šova gaitā. Viņa vēlējās ne tikai piedalīties, bet darīt to ar sirdi, rūpīgi gatavojoties katrai tiešraidei un ignorējot komentārus par savu potenciālo “ievirzīšanu” uz augšu — kā viņa pati izteicās, viņas mērķis ir attīstīt prasmes un iegūt pēc iespējas vairāk pieredzes.
Šī situācija ir izraisījusi diskusijas ne tikai par pašu šovu, bet arī par to, kas patiesībā ir svarīgākais televīzijas talantu konkursos — dziedāšanas spēja, personība vai spēja piesaistīt uzmanību. Arī fani, komentējot sociālajos tīklos, dalās savās domās: daļa uzsver, ka talants runā pats par sevi, bet citi piebilst, ka šāda veida uzmanības vilkšana uz vienu dalībnieku var graut cerības par objektīvu konkurenci.
Kamēr reizēm emocionālās diskusijas biedē cilvēkus, kuri šovu uztver kā vienkāršu izklaidi, citi uzsver, ka šāda skandaloza situācija tikai palielina interesi par programmu, piesaista lielāku auditoriju un padara sarunu par talantu šovu par sabiedrisku sarunu galveno tēmu. Neatkarīgi no viedokļiem, tas, kas sākās kā muzikāls konkurss, ir pārvērties par televīzijas notikumu, kas liek runāt ne tikai par dziedāšanu, bet arī par to, kas ir taisnīgi un kas – teatrāli.
