Arhitekte Zaiga Gaile ne reizi vien ir pierādījusi, ka viņai nav bail pateikt to, ko citi klusē, un šoreiz viņa atklāti spertusi soli publiskā viedoklī par latviešu sabiedrības izskatu — jautājumā, kas ir vienlaikus aktuāls, provokatīvs un nepatīkams daudziem. Viņas domas izskan kā intriģējošs zvans uz modināšanu, liekot domāt par to, kā mēs izskatāmies, kā mēs uztveram stilu un kāpēc šajā jautājumā tik daudzi ir pazaudējuši savu stāja un pašcieņu.
Zaiga Gaile, kas pazīstama gan kā arhitekte, gan personība ar tiešu un asu viedokli, norāda, ka latviešu sabiedrībā ir novērojama dramatiska maiņa — no elegances līdz nevērībai, bet vidusceļa šķietami nav. Viņa uzsver, ka cilvēki izvēlas ērtību pār stilu un klasisku eleganci, kļūstot “izlaidušies”, bez pašdisciplinas un stājas, kas savulaik raksturoja mūsu kultūras estētisko izjūtu.
Arhitekte īpaši norāda uz šo divu galējo polu — cilvēki vai nu ir pavisam novārtā atstājuši savu izskatu un attieksmi pret sevi, vai arī ir pārāk izsmalcināti un mākslīgi, kļūstot par mediju radītām skaistuma idealizācijām. Viņa atklāti piemin, ka masveidā redzamās kosmētikas, krāsoto lūpu un nedabiski izgaismoto seju kults ir atnesis vairāk problēmu nekā estētisku prieku, jo cilvēki bieži aizmirst par dabisko izskatu un patieso stilu, cenšoties panākt ideālu, kas ir tikai virspusējs un neautentisks.
Gaile neapstājas tikai pie modeļiem un apģērba — viņa izceļ sabiedrības nevērību plašākā kontekstā. Šajā steidzīgajā dzīves ritmā cilvēki vairs nepievērš uzmanību smalkākām detaļām — ne savai izskatam, ne savai klātbūtnei apkārtējiem. Zaiga ar asu ironiju un humoru norāda uz ikdienas paradumiem, kas rada šādu nevērību, piemēram, aizspriedumainu koncentrēšanos uz tehnoloģiju lietošanu, līdz ar to zaudējot spēju būt klātesošiem, novērot un cienīt pašiem sevi.
Viņas personisku pieeju papildina arī ieskats sabiedriskajā dzīvē — Gaile atklāj, ka liela uzmanība un plaša sabiedriskā aktivitāte viņai nešķiet pievilcīga, viņa dod priekšroku mierīgām aktivitātēm, piemēram, braukšanai ar velosipēdu, kurā iespējams īstenot personisko brīvību un attīstīt iekšējo ritmu bez steigas un virspusējas uzmanības.
Šie viedokļi atklāj ne tikai Gailes estētisko skatījumu, bet arī viņas filozofisko pieeju dzīvei un cilvēkam kā būtnei, kur stils un izskats nav tikai ārēja maska. Viņas asi pilnīgais viedoklis par sabiedrības attieksmi pret sevi un savu izskatu ir iedvesmojis plašas diskusijas par to, kā mēs dzīvojam, kādas prioritātes izvēlamies un kāds ir mūsu neatkarīgais skatījums uz eleganci un pašcieņu — tematika, kas turpina kairināt prātus un sirdis.
