Evelīna Strazdiņa — liela šarma, kaislības un atvērtas sirds cilvēks — atklāti runā par to, kā dzīvē ienāk mīlestība un kāpēc viņa uzskata, ka liktenis reizēm ir tikai nejaušību ķēde. Divi viņas bērni jau ir pilngadīgi, divi vēl ļoti mazi, un raidījuma «Bez tabu» vadītāja atzīst, ka viņa nevar iedomāties dzīvi bez partnera blakus. Strazdiņa ikdienā strādā arī kā dūla, palīdzot sievietēm ceļā uz bērnu pasaulē, un saka, ka šis darbs ir iemācījis viņai saprast cilvēkus dziļāk un bez liekas pozerēšanās.
Viņas bērnība pagāja Pārdaugavā, kur Evelīna mācījās Vecrīgā un vēroja pilsētas dzīvi ar dīvainajiem raksturiem, kas to darīja neaizmirstamu. Sākotnēji viņa domāja par studijām medicīnā un pat strādāja Bērnu slimnīcā, kur saskārās ar dzīves smagumiem un iemācījās par cilvēcību daudz vairāk nekā mācību grāmatās. Taču bailes no neiroķirurģijas realitātes lika viņai mainīt plānus un doties citā virzienā, kurā vēlāk atrada savu aicinājumu.
Evelīna atceras savu ceļu medijos, kad sāka kā reportiere Radio Rīgā un pēc tam nonāca televīzijā, kur viņu ievēroja kā talantīgu balsi un personību. Viņas ceļš uz «Bez tabu» nebija taisns — bija grūtības, mācīšanās un izvēles, kas lika saprast, ka patiesi svarīgas lietas dzīvē neparādās uzreiz, bet nāk caur pieredzi un atkārtotu pārdomu.
Strazdiņa filozofiski stāsta par attiecībām un to, kā cilvēki mēdz pieļaut kļūdas, izvēloties partnerus vai darbavietas. Viņa uzskata, ka kompromisi ir vērtīga mācība un ka tikai caur situācijām mēs patiesi saprotam, kas mēs esam un ko vēlamies no dzīves. Šī domāšana viņu ir iemācījusi nebaidīties no pārmaiņām un būt godīgai gan pret sevi, gan citiem.
Runājot par savu privāto dzīvi, Evelīna atzīst, ka pēc šķiršanās viņai bija reāli brīži, kad viņa varēja iedomāties dzīvi bez mīlestības — audzinot bērnus viena, taču galu galā viņa saprata, ka viņai ļoti svarīgs ir cilvēks blakus. Viņa uzskata, ka vīrietis var nekādā ziņā neizcelties, bet vienkārši ar savu klātbūtni palīdz sievietei saprast, kas viņa ir kā sieviete un kā draugs.
Starp daudzajiem stāstiem par ģimeni un profesionālo ceļu Evelīna atklāj, ka viņas skatījums uz attiecībām ir dziļš un daudzslāņains: cilvēki var būt gan draugi, gan mīļotie, gan partneri dažādās dzīves situācijās, un viņas paļāvība uz nejaušību kā mīlestības iemeslu ir ne tikai romantiska, bet arī reālistiska — dzīve, viņasprāt, bieži vien sastāv no maziem nejaušiem mirkļiem, kas veido mūsu lielākās izvēles un attiecības.
