Veronas senajā arēnā, kur vēsture saplūda ar mūsdienu sporta drāmu, aizvadītās Milānas un Kortīnas ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija kļuva par neaizmirstamu brīdi tūkstošiem aculiecinieku, bet īpašu vietu šajā stāstā ieņēma Latvijas karogs un divi mūsu izcilie sportisti. Ne tikai acīmredzams simbols — Latvijas karogs mutēja par stāstu par gribu, varonību un sportistu sirdsmieru pēc vairāku nedēļu centieniem, kas beidzās Verona Arena centrā.
Kad gaviļnieku pūlis saplūda ar ventilatoru kliedzieniem un aplausiem, Roberts Krūzbergs un Patrīcija Eiduka stājās priekšgalā, paceldami karogu, kas visu ceļu bija Latvijas cerību un lepnuma simbols. Šis brīdis ne tikai noslēdza olimpisko ciklu, bet arī iegrieza jaunu lapu Latvijas sporta vēsturē.
Krūzbergs, kurš ierakstīja sava vārda pirmo bronzas medaļu šorttrekā 1500 metru distancē, pārliecinoši iekaroja vietu sporta vēsturē. Neskatoties uz traumām un neskaitāmām stundām treniņos, viņš spēja pacelties pāri sāpēm un konkurentiem, lai saņemtu godu un atzinību, kas pienākas tikai visaugstākajiem sasniegumiem. Pats fakts, ka tieši viņam tika uzticēts Latvijas karoga nenšanas gods ceremonijas noslēgumā, liecina par publikas un sporta aprindu dziļo cieņu pret viņu.
Savukārt Eiduka, kuras sniegums distanču slēpošanā 50 km distancē klasiskajā stilā un 10 km brīvā stila sacensībās nodrošināja augsto rezultātu, ar savu soli iecēla Latvijas vārdu starptautiskajā arēnā. Viņas klātbūtne uz skatuves turpat Verona arēnā, kur vēsture satiekas ar mūsdienu sporta triumfu, vairāk nekā simbolizēja — tā bija apliecinājums neatlaidībai, kuras sekas ir redzamas gan finiša līnijā, gan cīņā par olimpisko karogu.
Ceremonijas atmosfēra pati par sevi bija kā šarms — Verona Arena, sena Romas amfiteātra ēka, pārvērtās par mūsdienu olimpisko spēļu svinību sirdi. Tā netika izmantoti ierastie uguņošanas efektus, jo tās pilsētas noteikumi to neļauj, bet krāšņie gaismas šovi, muzikālie priekšnesumi un sportistu soļi pa akmeņainajiem laukumiem piešķīra pasākumam neparastu enerģiju. Tā bija nakts, kad pagātne satikās ar tagadni, un katrs athletes, pagriežot galvu, juta, ka vēsture tevi vēro no arēnas sienām.
Latvija, kas šajās olimpiskajās spēlēs piedalījās spēcīgā sastāvā ar 67 sportistiem deviņos sporta veidos, piedzīvoja vienu no spilgtākajiem mirkļiem savā olimpiskajā pastāvēšanā. Krūzberga bronzas medaļa un Eidukas cīņa par augstiem rezultātiem ir tikai daļa no tajā brīdī dzimušā stāsta, bet karoga nešana Veronas arēnā kļuva par kulmināciju, kas atstāja ilgstošu iespaidu uz Latvijas sporta faniem un pašiem sportistiem.
Kad ceremonija noslēdzās un karogi tika nolaisti, daudzi klātesošie saprata — šī nebija tikai parasta sporta ceremonija. Tā bija kolektīva emocija, kas paliks atmiņā krietni pēc tam, kad gaismas pazudīs un arena iztukšosies — stāsts par to, kā divi latvieši pacēla karogu, kas simbolizē kaut vairāk nekā valsti: viņu pašu sapņus un cerības.
